Seši ekspertu padomi uzņēmumu grāmatvedības sakārtošanai eiro  (18)

2013.gada 1.martā stājās spēkā Euro ieviešanas kārtības likums, kas nosaka    galvenos     principus  pārejai uz  eiro. Turklāt 2013. gada 9. jūlijā neatsaucami tika fiksēts eiro maiņas kurss, kāds tiks piemērots, pievienojoties Eirozonai, t.i., EUR 1 = LVL 0,702804. Šobrīd arī tiek īstenota virkne grozījumu normatīvajos aktos, kas precizē pāreju uz eiro. To skaitā ir 2013. gada 19. septembrī Saeimā apstiprinātie grozījumi Komerclikumā.

Tāpēc šis ir īstais laiks, kad kapitālsabiedrības valdei būtu jāpārskata dalībnieku (akcionāru) reģistrs, lai parēķinātu, kāds izskatīsies pamatkapitāla apmērs pēc tā denominācijas no latiem uz eiro un ieplānotu, kad būtu piemērotākais brīdis nepieciešamo izmaiņu veikšanai savos korporatīvajos dokumentos, norāda "Sorainen".

Likums paredz, ka daļas vai akcijas nominālvērtība no 2014.gada būs izsakāma eiro. Te gan jāprecizē, ka eksistējošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrības (AS) daļu (akciju) nominālvērtību   no  latiem  uz  eiro varēs mainīt  tikai  sākot  no 2014. gada 1. janvāra, kad spēkā stāsies Komerclikuma normas par daļas (akcijas) nominālvērtību.

Sākot no 2014. gada 1.janvāra SIA daļas nominālvērtība būs izsakāma veselos eiro (minimālā nominālvērtība var būt 1 eiro), kamēr AS akciju nominālvērtību varēs izteikt eiro un centos (minimālā nominālvērtība var būt 0,10 eiro). Pamatkapitāla daļu (akciju) denominācijā no latiem uz eiro, ir jāsaglabā proporcija, kāda pastāv starp dalībniekiem (akcionāriem).

Pēdējie grozījumi Komerclikumā nosaka, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) denominācijas noapaļošanu visās situācijās ir jānodrošina uz leju, tādējādi izvairoties no situācijām, kad matemātiski noapaļošana būtu uz augšu. Tādējādi pāreja uz eiro neradīs pienākumu dalībniekiem (akcionāriem) nodrošināt ieguldījumu pamatkapitālā. Turklāt pamatkapitāla kopējo atlikušo summu, kas veidojas katras daļas (akcijas) nominālvērtības denominācijas rezultātā, ir pienākums izteikt jaunās pamatkapitāla daļās (akcijās) un piešķirt tās dalībniekiem (akcionāriem) proporcionāli viņiem piederošajām daļām (akcijām).

Dalībnieki (akcionāri) var izlemt, kā rīkoties ar to atlikušo vērtību, ko nevar izteikt jaunās pamatkapitāla daļās (akcijās). Proti, dalībnieku (akcionāru) sapulce var pieņemt lēmumu: izmaksāt atlikušo vērtību kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) proporcionāli viņiem piederošajām pamatkapitāla daļām (akcijām), vai arī pārskaitīt atlikušo vērtību kapitālsabiedrības rezervēs.

Grozījumi Komerclikumā samazinās arī minimālā pamatkapitāla prasības, nosakot, ka SIA minimālais pamatkapitāls būs 2800 eiro (iepriekš 2846 eiro), bet AS minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro  (iepriekš 35 572 eiro).

 Šāds   solis   ir   vērtējams   pozitīvi,  jo   tas   nedaudz   sama zinās dibināšanas izmaksas pēc 2014. gada 1. Janvāra, secina"Sorainen".

Jau eksistējošām SIA un AS tiek dots 30 mēnešu termiņš sākot no 2014. gada 1. janvāra, kura laikā ir jānodrošina izmaiņas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, izsakot pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtību eiro. Lai izteiktu daļas (akcijas) nominālvērtību eiro, ir nepieciešams nodrošināt arī attiecīgas izmaiņas statūtos.

Kapitālsabiedrības valdei līdz 2016. gada 1. jūlijam ir jāiesniedz pieteikums Uzņēmumu reģistrā, lai minētās izmaiņas tiktu reģistrētas komercreģistrā. Sākot ar 2014. gada 1.jūliju, kapitālsabiedrības var pieteikt statūtu grozījumus Uzņēmumu reģistrā tikai gadījumā, ja statūtu grozījumi vienlaikus paredz arī pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības denomināciju no latiem uz eiro.

Lai komercreģistrā reģistrētu izmaiņas kapitālsabiedrības statūtos, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz šādi dokumenti:

1.       pieteikums (18. veidlapa),

2.       dalībnieku (akcionāru) sapulces protokols vai tā izraksts,

3.       statūtu jaunā redakcija,

4.       statūtu grozījumi,

5.       kvīts par valsts nodevas un publikācijas Latvijas Vēstnesī apmaksu,

6.       SIA gadījumā ir jāiesniedz arī dalībnieku reģistra pēdējais nodalījums kā apliecinājums par dalībniekiem piederošajām daļām.

Grozījumi Komerclikuma pārejas noteikumos paredz, ka lēmumu par statūtu grozījumiem saistībā ar pāreju uz eiro dalībnieku (akcionāru) sapulce varēs pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu. Tas ir mazāks balsu skaits, kāds būtu nepieciešams citos gadījumos, kad tiek grozīti statūti. Tomēr, lai piemērotu "atvieglotās" prasības lēmuma pieņemšanai, mēs aicinām rūpīgi izvērtēt plānoto statūtu grozījumu apjomu kopsakarā ar esošo statūtu prasībām, kas ir izvirzītas lēmumu pieņemšanai par grozījumiem statūtos.

Tāpat Grozījumi Komerclikuma pārejas noteikumos paredz arī zināmus atvieglojumus tad, ja dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmums par grozījumiem statūtos ir saistīts tikai ar pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības denomināciju no latiem uz eiro. Tādā gadījumā nav jāievēro Komerclikuma prasības par parakstu apliecināšanu pie notāra uz noteiktiem dokumentiem un kapitālsabiedrība būs atbrīvota no valsts nodevas samaksas par izmaiņu reģistrēšanu komercreģistrā un ziņu izsludināšanu oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

"Sorainen" uzsver, ka steigai, protams, nav pamata, jo daļas (akcijas) nominālvērtības maiņas beigu termiņš ir pietiekams, tomēr vilcināties arī nevajadzētu, jo, lai grozītu kapitālsabiedrības statūtus, valdei būs jāsasauc dalībnieku (akcionāru) sapulce, lai tā apstiprinātu grozījumus statūtos. Ja kapitālsabiedrības minētajā termiņā neveiks grozījumus statūtos, formāli tas var kalpot par iemeslu Uzņēmumu reģistram celt prasību tiesā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, pamatojoties uz korporatīvo dokumentu neatbilstību likumam.

Dibinot jaunu sabiedrību, noteikti vajag izmantot pārejas periodā noteiktās priekšrocības, jo atšķirībā no jau eksistējošām sabiedrībām jaundibināmās SIA un AS var pamatkapitālu izteikt eiro jau no 2013. gada 9. Jūlija.  Tomēr līdz 2014. gada 1. janvārim nav piemērojamas samazinātā minimālā pamatkapitāla prasības kā norādīts augstāk, norāda "Sorainen".

Ja līdz 2013. gada 31. decembrim Uzņēmumu reģistrā vēl varēs iesniegt dibināšanas dokumentus, kur pamatkapitāls ir izteikts latos, tad no 2014. gada 1. janvāra, dibinot jaunu sabiedrību, pamatkapitālu varēs izteikt tikai un vienīgi eiro.

Ņemot vērā, ka no 2014. gada 1. janvāra darba algas tiks aprēķinātas un izmaksātas eiro, lai arī likums to neuzliek par pienākumu,  "Sorainen" iesaka nodrošinot attiecīgus grozījumus darba līgumos, izsakot darba samaksu eiro.

Darba likums uzskaita informāciju, kura jānorāda darba līgumā, ieskaitot atalgojumu. Grozot darba līgumos, ir jāņem vērā, ka jebkuras izmaiņas darba līgumā ir jāapstiprina abām pusēm un likums neparedz izņēmumus no šī vispārējā principa. Turklāt parasti darba līgumam jāatspoguļo aktuālā informācija, tāpēc mēs uzskatām, ka darba līgumos starp darba devēju un darbinieku būtu jāveic attiecīgi grozījumi pēc eiro ieviešanas.

"Sorainen" norāda, ka eiro ieviešana neietekmēs līdz tam noslēgto līgumu nepārtrauktību. Atsauces uz latiem līgumos, kas pastāv dienā pirms eiro ieviešanas dienas, sākot ar eiro ieviešanas dienu ir uzskatāmas par atsaucēm  uz  eiro,  ievērojot  noteikto  maiņas  kursu  un  Eiro  ieviešanas  kārtības   likuma 6. pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Nesenie grozījumi Civilprocesa likumā nosaka, ka no 2013. gada 1. jūlija strīdus par SIA dalībnieku vai AS akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošiem izskata Jelgavas tiesa prasības tiesvedības kārtībā. Paredzams, ka šādas specializētas tiesas izveide būtiski paātrinās procesu. Procesa paātrināšanai likums paredz, ka lietas izskatīšana notiek rakstveidā, ja vien puses nelūdz lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Civilprocesa likumā ir uzskaitīti tie lēmumi, par kuru atzīšanu par spēkā neesošiem var celt prasību Jelgavas tiesā. Eiro ieviešanas kontekstā, strīdi par lēmumiem saistībā ar izmaiņām pamatkapitālā un grozījumiem statūtos būs piekritīgi Jelgavas tiesai. Prasībās par SIA/AS dalībnieku/akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošiem atbildētājs ir pati kapitālsabiedrība.