Latvijas atbildīgās iestādes vērtēs, vai ir nepieciešamas kādas likumu izmaiņas, lai pilnveidotu tiesību normas par aizdomīgiem banku darījumiem, sola finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Patlaban pastāv atšķirības starp Latvijas un ASV regulējumu sankciju pārkāpumu jomā.
Pagājušajā nedēļā publicētajā ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") ziņojumā pausts priekšlikums noteikt sankcijas "ABLV Bank" par tās iesaistīšanos naudas atmazgāšanas shēmās, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. FinCEN ziņojumā pārmet "ABLV Bank", ka tās nelikumīgā darbība ietvērusi pārskatījumus pusēm, kuras saistītas ar uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti Ziemeļkorejas ballistisko raķešu iepirkšanā vai eksportā.
Pagājušajā gadā tā sauktajā Ziemeļkorejas lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) bija ierosinājusi administratīvo lietu arī attiecībā uz "ABLV Bank", taču pērn novembrī tika noslēgts administratīvais līgums, kurā puses vienojās par administratīvās lietas izbeigšanu. Lieta tika izbeigta bez administratīvā akta izdošanas un bez soda naudas vai citu sankciju piemērošanas "ABLV Bank". Pārbaudē FKTK nekonstatēja "ABLV Bank" darbībā tiešu starptautisko sankciju vai nacionālo sankciju pārkāpumus vai citus pārkāpumus, par ko varētu tikt piemērots sods.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš pagājušajā nedēļā žurnālistiem skaidroja, ka atšķiras Latvijas un ASV regulējums par sankciju pārkāpumiem.
"Tā problēma ir tāda, ka ASV netiek izšķirts starp pastarpinātu sankciju pārkāpumu un tiešu sankciju pārkāpumu," teica banku uzraugs. Atbilstoši ASV regulējumam jebkurā gadījumā, lai vai kurā ķēdes posmā banka atrastos, pārkāpumā, kurš kaut kur vēlāk rezultējies aizdomās vai reālā pārkāpumā, tas tiek uzskatīts par sankciju pārkāpumu. Savukārt Latvijas likumi ir savādāki. "Šeit ir pretruna un te ir tas, kas izskaidro FinCEN reakciju, jo viņi vadās tikai no tieša sankciju pārkāpuma. Viņiem šī gradācija nepastāv," skaidroja banku uzraugs.
Portāls "Delfi" finanšu ministrei vaicāja, vai Latvijai šajā kontekstā būtu nepieciešami kādi likumu grozījumi.
"Esam vienojušies ar ASV pusi, ka šī uzdevuma kontekstā, pārrunu un sadarbības kontekstā vērtēsim, vai nepieciešamas vēl kādas regulācijas maiņas," atbildēja Reizniece-Ozola.
"Tas ir arī mūsu regulatora vērtējums, ka atšķiras metodes, kas tiek uzskatīts par risku ASV un Latvijā," skaidroja politiķe un uzsvēra, ka tieši tāpēc bija svarīgas iepriekš banku uzrauga uzdevumā veiktās ASV ekspertu pārbaudes bankās, kas apkalpo ārvalstu klientus, lai varētu redzēt, kā Latvijas banku iekšējo kontroles mehānismi atbilst ASV prasībām.
"Te ir ļoti svarīgi redzēt, kāds ir progress, cik lielā mērā bankas ir ieviesušas auditoru dotās rekomendācijas," skaidroja politiķe un atzīmēja, ka šo informāciju uzraugs apkopo. Ir vienošanās ar ASV pusi par regulāru monitoringu un informācijas apmaiņu, lai redzētu nepieciešamās tālākās darbības.
"Mēs vērtēsim arī to, vai ir nepieciešamas kādas likumu izmaiņas," solīja finanšu ministre.
