Rīgas biržas indekss kopš marta sākuma samazinājies par 12,3%, Viļņā kritums mērāms 6,18%, bet Tallinā – 5,65%. Kopumā Baltijas biržu indekss sarucis par 7,3%.
Ievērojamāko kritumu piedzīvojuši tie uzņēmumi, kam Krievija un Ukraina ir nozīmīgs noieta tirgus un kam jau līdz šim rubļa vērtības svārstības vai, piemēram, tranzīta ceļu pārvirzīšana par labu Krievijas ostām radījusi problēmas.
Jāpiebilst, ka kopš 2014.gada sākuma līdz aptuveni februāra vidum "NASDAQ OMX Riga" fondu birža piedzīvoja straujāku kāpumu nekā pārējās Baltijas biržās, kas daļēji izskaidro arī to, kādēļ kritums februāra beigās un martā tajā bijis krasāks. Pašlaik Rīgas biržas indekss ir zemākais kopš 2013.gada jūnija. Viļņas biržas indekss noslīdējis līdz pērnā gada nogales rādītājam. Tallinas biržā un Baltijas biržā kopumā indekss pašlaik ir zemākais kopš pērnā gada marta.
Akciju cena samazinājusies teju visiem biržā kotētajiem uzņēmumiem.
"Viens no akciju cenu samazinājuma iemesliem ir tas, ka noteikti Baltijas valstu uzņēmumi gūst ienākumus Ukrainas un Krievijas tirgos – nestabilitāte tiešā veidā ietekmē uzņēmumu finanšu rādītājus, jo var samazināties, piemēram, pārdošanas apjomi," skaidro "Swedbank" Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis. Viņš norāda, ka, palielinoties dažādiem riskiem, vērtspapīru cenas samazinās, jo investori pieprasa papildus ienesīgumu, proti, viņi vēlas šodien maksāt mazāku cenu par nākotnes naudas plūsmām.
"Arī pašas sagaidāmās nākotnes naudas plūsmas - uzņēmumu peļņa - var samazināties nestabilitātes dēļ," norāda eksperts. Tā kā akciju cenas atgūšanās atkarīga no situācijas attīstības Ukrainā un tādējādi arī Eiropas uzņēmumu ekonomiskās sadarbības gan ar šo valsti, gan Krieviju, tad ir teju neiespējami prognozēt tālāko akciju cenu dinamiku biržās.
Baltijas fondu biržu oficiālajā sarakstā kopš marta sākuma akciju cenas kritumu piedzīvojuši visi uzņēmumi, izņemot Lietuvas elektroenerģijas ražotāju un piegādātāju "Lietuvos energijos gamyba", kura akcijas kļuvušas par 15,56% dārgākas.
Viskrasāko akciju cenas kritumu piedzīvojis Igaunijas veļas ražotājs "Silvano Fashion Group", kam pieder arī Latvijas kompānija "Lauma Lingerie". Šī uzņēmuma akcijas vērtība biržā sarukusi teju par 26%. Tiesa gan, "Silvano" akciju cenas kritums sākās agrāk – pēc ziņām par jaunām prasībām attiecībā uz apakšveļu, ko būs atļauts importēt Muitas savienībā. Neraugoties uz uzņēmuma paziņojumu, ka tam ir visi nepieciešamie sertifikāti arī turpmākai produkcijas tirgošanai Muitas savienības valstīs, proti, Krievijā, Kazahstānā un Baltkrievijā, investoru bažas kopš marta sākuma likušas akcijas cenai sarukt par aptuveni trešdaļu. Jāpiebilst, ka ietekmi uz cenu radījusi arī uzņēmuma īstenotā akciju atpirkšanas programma – kopumā jau 632 tūkstošu eiro apmērā.
Otrs lielākais akciju cenas samazinājums bijis Latvijas zāļu ražotājam "Olainfarm". Šī uzņēmuma akcijas tradicionāli Rīgas biržā ir vienas no visaktīvāk tirgotajām, tādējādi nereti piedzīvojot arī cenu svārstības. Tomēr kopš mēneša sākuma "Olainfarm" akcijas cena sarukusi par 20,6% un sasniegusi zemāko vērtību kopš pagājušā gada marta.
5.martā uzņēmums investoriem izplatīja paziņojumu, norādot, ka pagaidām nejūt būtiskus draudus savam noietam Krievijā un Ukrainā. "Tomēr, ja Eiropas Savienībai un citiem partneriem neizdosies situāciju Ukrainā atrisināt, iznākums var negatīvi ietekmēt ne tikai "Olainfarm" tirgus situāciju Ukrainā, bet arī Krievijā," norādīja farmācijas kompānija. Krievija un Ukraina ir vieni no lielākajiem uzņēmuma noieta tirgiem.
Lietuvas būvniecības uzņēmumam "Panevezio Statybos Trestas" bijis trešais ievērojamākais akciju cenas kritums – par 18,75%. Šis uzņēmums strādā Lietuvas, Latvijas un arī Krievijas tirgū. Februāra beigās uzņēmums paziņoja pērnā gada finanšu rezultātus, kas bija mazāki nekā iepriekšējā gadā. Kritumu uzņēmums skaidroja ar Krievijas rubļa vērtības svārstībām 2013.gadā. Kā ziņots, arī šogad rublis turpina piedzīvot kritumu, kuru Krievijas centrālajai bankai izdevies apturēt, bet ne atgūties no tā.
Savukārt ceturto straujāko akciju cenas kritumu Baltijā piedzīvojusi Latvijas holdingkompānija "Ventspils nafta" – 17,04%. Februāra beigās uzņēmums arī informēja investorus par tā 2013.gada finanšu rezultātiem. "Ventspils naftas" ienākumi pērn sarukuši un uzņēmums strādājis ar zaudējumiem. Kompānija norādīja uz pērn piedzīvoto uzņēmējdarbības restrukturizēšanu, kas galvenokārt saistīta ar "pieaugušo konkurenci ar Krievijas Federācijas ostām, kuras palielina savas valsts eksporta plūsmas daļu nolūkā īstenot Krievijas valdības stratēģiskos mērķus - līdz 2030. gadam panākt, lai vietējā ostu infrastruktūra spētu veikt visu valsts naftas un naftas produktu eksportu".
Akciju cenu kritums un līdz ar to – arī biržu indeksu samazinājums – Baltijā un daudzviet pasaulē sākās februāra beigās un marta sākumā, kad Ukrainas pussalas Krimas vietējā valdība paziņoja, ka neatzīst jauno Ukrainas valdību un Krimā ieradās Krievijas armijas vienības, ko gan pati Krievija sauc par vietējām pašaizsardzības grupām. Konflikts izraisījis diplomātisku krīzi starp rietumvalstīm un Krieviju.
