Ekonomikas ministrija abu eksbaņķieru piedāvājumu par mierizlīgumu saņēmusi jau aprīlī, kad tas noraidīts, norādot, ka valsts nevar lemt par tiesvedības izbeigšanu, jo prasītāji ir akciju sabiedrība "Reverta" un Privatizācijas aģentūra. Šāda atbilde abus eksbaņķierus nav apmierinājusi un viņi rakstījuši premjeram, sūdzoties, ka priekšlikums nav izskatīts pēc būtības, taču viņiem atkārtoti atbildēts, ka lemšana par tiesvedības izbeigšanu nav valsts kompetencē.
Tādēļ Ekonomikas ministriju pārsteigusi ziņa, ka šovasar Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) prombūtnes laikā premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministre Laimdota Straujuma parakstījusi dokumentu, no kā izriet uzdevums atkārtoti vērtēt Kargina un Krasovicka mierizlīguma priekšlikumus, rodot visām pusēm pieņemamus risinājumus.
"Es neatceros, ko tur esmu parakstījusi, tā taču bija tehniska rezolūcija," raidījumam "de Facto" sacīja Straujuma.
Izbrīnīts par rezolūcijas tapšanu ir ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: "Valsts šo jautājumu nerisina. Man rezolūcija maigi sakot ir neizprotama."
Ekonomikas ministrija par premjera pienākumu izpildītājas Straujumas parakstīto dokumentu neesot bijusi informēta un par šādu vēstuli uzzinājusi tikai nesen.
Privatizācijas aģentūras algotais advokāts Agris Bitāns prognozē, ka tiesvedība ar abiem eksbaņķierim varētu ilgt vēl aptuveni divus gadus.
Kopējais prasību apjoms pret bijušajiem "Parex bankas" valdes locekļiem un akcionāriem Karginu un Krasovicki, ko tiesā ir pieteikuši "Parex banka" un Privatizācijas aģentūra ir vairāk nekā 164 miljoni latu.
