Foto: DELFI
Septiņi AS "Parex banka" mazākuma akcionāri nav izmantojuši visus savu tiesību aizsardzības līdzekļus, kā arī nav aizskartas viņu pamattiesības, tāpēc Satversmes tiesai (ST) būtu jāizbeidz pēc viņu pieteikuma ierosinātā lieta par Kredītiestāžu likumā noteikto normu, kas nosaka kredītiestādes pamatkapitāla palielināšanu.

Šādi lūgumu par tiesvedības izbeigšanu otrdien ST pamatoja Saeimas interešu aizstāvis minētajā lietā advokāts Mārtiņš Paparinskis.

ST otrdien atklātā procesā sāka izskatīt lietu, kas pērn tika ierosināta pēc septiņu ārvalstu sabiedrību konstitucionālās sūdzības par Kredītiestāžu likuma 59.5 panta atbilstību Satversmes 1. un 105.pantam, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un garantē tiesības uz īpašumu. Starp pieteikuma iesniedzējiem ir vairākas "Firebird" sabiedrības, "East Capital Asset Management Aktiebolag", "Amber Trust", "SICAF-SIF".

Pieteicēji uzskata - 2010.gada 23.februārī Ministru kabinets esot pieņēmis lēmumu palielināt līdzdalību bankas pamatkapitālā. Šā lēmuma dēļ pamatkapitāls esot būtiski palielināts un attiecīgi esot samazinājusies pieteikuma iesniedzēju dalība - no 8,4% līdz 2,1%. Tas pieteicējiem esot radījis būtiskas nelabvēlīgas sekas, piemēram, samazinājies izmaksājamo dividenžu apmērs, samazinājusies iespēja ietekmēt bankas darbību - izvirzīt savu padomes locekli un arī izmantot pirmpirkuma tiesības uz bankas akcijām, šodien ST procesā skaidroja pieteicēju advokāti Viktors Tihonovs un Aivars Lošmanis.

Savukārt Paparinskis ST argumentēja, ka pieteicēji nav uzskatāmi par īpašniekiem Satversmes 105.panta tvērumā, jo viņu akcijām nav ekonomiskas vērtības. Ja akcijām nav ekonomiskas vērtības, tad akcionārs nav uzskatāms par īpašnieku iepriekšminētā likuma panta izpratnē. Uz "simbolisku" pieteicēju īpašumā esošo akciju vērtību norādījusi gan Finanšu ministrija (FM), gan Privatizācijas aģentūra (PA). Līdz ar to kā nepamatots būtu vērtējams pieteicēju arguments, ka viņu dalība bankā būtiski samazinājusies, proti, ja kaut kā nav, tas nevar samazināties, šodien skaidroja Saeimas interešu aizstāvis.

Viņš gan lietas izskatīšanas gaitā nesniedza atbildi uz jautājumu, kad konkrēti šī ekonomiskā vērtība pieteicēju akcijām zudusi.

Paparinskis arī tiesas sēdē akcentēja, ka paši pieteicēji nav izmantojuši iespēju aizstāvēt savas tiesības, gan vēršoties Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesās, kā to darījuši citi bankas akcionāri, gan Eiropas institūcijās.

Tihonovs un Lošmanis otrdien ST sēdē vairākkārt norādīja, ka pēc būtības notikusi "Parex bankas" nacionalizācija un akcionāru izstumšana no bankas bez taisnīgas samaksas. Advokāti arī apšaubīja valsts līdzdalību bankā. Tihonovs sacīja, ka "valsts pati sev palūdza līdzdalību bankā, pati atbalstīja šo lūgumu MK un pēc tam izstūma mazākuma akcionārus". Advokāti pauda pārliecību, ka aizskartas ne tikai bankas mazākuma akcionāru īpašuma tiesības, bet arī ierobežota viņu tiesiskā paļāvība, turklāt neesot izmantota arī iespēja vērsties pēc finanšu palīdzības bankas glābšanā pie mazākuma akcionāriem, vairākiem no kuriem līdzekļi esot lēšami miljardos latu, bet valsts faktiski pārņēmusi bankā kontroli.

Tihonovs izteicās, ka lieta ST savā ziņā ir vienkārša un jautājums ir par to, vai Latvijā nacionalizācija bez atbilstošas kompensācijas ir pieņemama. Arī Paparinskis atzina, ka lieta patiešām ir vienkārša, proti, jautājums esot tikai par to, uz kāda pamata pieteicēju pieteikumu noraidīt.

Paparinskis atzīmēja, ka gadījumā, ja ST atzīs apstrīdēto Kredītiestāžu likuma normu par neatbilstošu Satversmei, tas būs pamats sankcijām no Eiropas Komisijas (EK) puses, proti, tā izņēmuma kārtā atļāvusi valsts atbalstu "Parex bankā" pēc konkrētiem nosacījumiem.

Ja apstrīdētais likuma pants tiktu atcelts, tas nozīmētu, ka Latvija pārkāpj ES normu, kas liedz sniegt valsts atbalstu. Šādā situācijā arī varētu tikt atprasīts nepamatoti saņemtais valsts atbalsts jau citā veidā kopā ar 13,2% soda sankcijām. Pieteicēju dalība bankā samazināta, lai viņi negūtu nepamatotu labumu no valsts atbalsta, atzīmēja advokāts.

ST lietā pieaicinājusi vairākas personas, tostarp Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvi Kārli Leiškalnu, Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu, kā arī valdības, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjus.

Tiesas process ST šodien bija kupls klausītāju pulks - augsta līmeņa pašmāju juristi, ierēdņi, studenti, kā arī ārvalstu sabiedrību interesenti. Procesu klausījās arī no amata pienākumiem atstādināta ST tiesnese Vineta Muižniece.

Kā ziņots, apstrīdētā Kredītiestāžu likuma norma noteic: "Ja Ministru kabinets (MK) pēc kredītiestādes valdes lūguma ir pieņēmis lēmumu par valsts būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu kredītiestādē, kredītiestādes padome ir tiesīga, nesasaucot akcionāru sapulci, akcionāru sapulces vārdā pieņemt lēmumu par kredītiestādes pamatkapitāla palielināšanu un apstiprināt pamatkapitāla palielināšanas noteikumus. Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos līdzšinējiem kredītiestādes akcionāriem nav pirmtiesību iegādāties jaunās emisijas akcijas. Palielinot pamatkapitālu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, grozījumus kredītiestādes statūtos izdara padome. Ja pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā termiņā nav apmaksāta visu jaunās emisijas akciju nominālvērtība, pamatkapitāla palielināšana uzskatāma par nenotikušu un statūtos izdarītie grozījumi zaudē spēku no to apstiprināšanas brīža."

Šī ir jau otrā lieta, ko par Kredītiestāžu likuma normām ierosinājusi ST.

Iepriekš ST vērtēja Kredītiestāžu likuma normas, kas regulē kredītiestādes pāreju citām personām, proti, Kredītiestāžu likuma 59.2 panta, 59.3 panta, 59.4 panta, 117.panta 4.daļas 3.punkta, 173.panta 4.daļas un 185.panta 1.1 daļas atbilstību Satversmes 1., 90., 91., 92. un 105.pantam.

Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, Satversmes 90.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Satversmes 91.pants garantē vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, savukārt Satversmes 92.pants - tiesības uz taisnīgu tiesu. Saskaņā ar Satversmes 105.pantu ikvienam ir tiesības uz īpašumu.

Šā gada 30.martā ST atzina, ka vairākas no iepriekšminētajām Kredītiestāžu likuma normām, kas regulē kredītiestādes pāreju citām personām, ir atbilstošas valsts pamatlikumam, savukārt daļā lietas tiesvedība tika izbeigta.

ST atzina, ka apstrīdētās Kredītiestāžu likuma normas atbilst Satversmes 1., 90., 92. un 105.pantam, savukārt attiecībā uz apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91.pantam ST tiesvedību izbeidza, atzīstot, ka šajā daļā prasījums nav piekritīgs ST.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!