Trīs Latvijas bankas, kuras Ziemeļkoreja izmantojusi, lai apietu pret to noteiktās starptautiskās sankcijas, naudas ķēdē atradušās "diezgan tālu" no šīs komunistiskās valsts, tomēr otrdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš atzina, ka komisija ir "ļoti vīlusies un neapmierināta" par kontroles sistēmas stāvokli bankās un uzrauga "pacietības līmenis pamazām tiek izsmelts".
Naudas pārskaitījumus, kas nonākuši Latvijas bankās, veikuši ofšoros, piemēram, Panamā un Belizā reģistrēti uzņēmumi. FKTK pārstāvji otrdien prese brīfingā vairākkārt uzsvēra, ka trīs pārkāpumos pieķertās bankas shēmā tikušas izmantotas, nevis iesaistījušās apzināti.
FKTK sadarbībā ar ASV banku kontroles institūciju un Federālās izmeklēšanas biroju atklāto informāciju iesniegusi arī tiesībsargājošajās iestādēs.
AS "Baltikums Bank" un AS "Privatbank" noteiktie sodi ir 35 575 eiro katrai. Putniņš uzsvēra, ka sodi aprēķināti saskaņā ar pārkāpuma izdarīšanas brīdī likumā paredzēto. Tā kā AS "Reģionālajā investīciju bankā" līdz ar Ziemeļkorejas sankciju apiešanas izmeklēšanu notikusi arī kārtējā plānotā pārbaude, kuras laikā atklāti dažādi naudas atmazgāšanas novēršanas normu pārkāpumi, tad soda aprēķins un apmērs atšķīries un šai kredītiestādei būs jāšķiras no 570 364 eiro.
"Situācija, ka banka tiek izmantota sankciju apiešanas ķēdēs, ir nepieļaujama," teica Putniņš. Tā kā divas no pieķertajām bankām par dažādiem pārkāpumiem sodītas jau iepriekš, tad FKTK "neiecietības līmenis pieaug, komisijas pacietības mērs pamazām tiek izsmelts". Līdzīgas tendences turpināšanās var likt nonākt pie secinājuma, ka banka savu risku nepārvalda, teica Putniņš.
Viņš gan izvairījās apstiprināt to, vai šādu secinājumu izdarīšana varētu likt apsvērt banku licences anulēšanu.
FKTK Atbilstības kontroles departamenta direktore Maija Treija skaidroja, ka shēma, kurā bija ierautas trīs Latvijas bankas, bijusi ļoti gara un sarežģīta. Tās šajā ķēdē atradušās diezgan tālu no Ziemeļkorejas, tomēr tām bija jāpamana riski. Ja bankas būtu pildījušas savus likumā noteiktos pienākumus, tomēr tās tik un tā tiktu izmantotas šādā shēmā, sodi tām nedraudētu.
Neraugoties uz skarbo situācijas kritiku bankās, Putniņš arī atzīst, ka ir vērojama vēlme uzlabot situāciju. Tas FKTK ieskatā ir arī būtiskākais - panākt līdzekļu ieguldīšanu kontroles un personāla attīstībā un pilnveidē.
Iepriekš FIB sniegtā informācija liecina, ka ārvalstu pilsoņi no 2009. līdz 2016. gadam ir organizējuši noziedzīgu darījumu shēmas, lai apietu noteikto starptautisko sankciju režīmu pret Ziemeļkoreju un tās ballistisko raķešu un konvenciālā bruņojuma programmu, tai skaitā ar to saistīto preču un aprīkojuma eksportēšanu.
FKTK gan norāda - nav iespējams pateikt to, kādiem tieši mērķiem izmantota cauri Latvijas bankām pludinātā nauda.
Tā kā izmeklēšana vēl turpinās, tad komisijas pārstāvji neatklāj precīzus caur Latvijas bankām pārskaitīto līdzekļu apmērus, vien atzīstot, ka summa pārsniedz 100 tūkstošus eiro. Tāpat netiek izslēgts, ka šīs izmeklēšanas laikā pārkāpumi tiks konstatēti arī citās Latvijas bankās.
Treija portālam "Delfi" atzina, ka gadījumi, kad bankas, veicot klientu pārbaudes, atklāj starptautisko sankciju pārkāpumus un iesaldē līdzekļus, ir bijuši. Tāpat bankās arī iepriekš atklāti pārkāpumi saistībā ar pret Krieviju noteikto starptautisko sankciju pārkāpumiem, tomēr šī ir pirmā reize, kad tiek atklāta Latvijas banku iesaiste pret citām valstīm noteikto sankciju apiešanā.
Šī gada sākumā vairāki starptautiski mediji ziņoja par nepublicētu Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumu, kurā secināts, ka Ziemeļkoreja apiet starptautiskās sankcijas, izmantojot izsmalcinātu ārzonu uzņēmumu tīklu, kas tām ļauj piekļūt starptautiskajai banku sistēmai.
FKTK pārstāvji atzīst, ka šajā izmeklēšanā pirmo reizi notikusi tik plaša starptautiskā sadarbība.
Jau ziņots, ka FKTK sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (FIB) konstatējusi, ka trīs Latvijas bankas – AS "Baltikums Bank", AS "Privatbank" un AS "Reģionālā investīciju banka" – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.
Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.
Visas trīs iesaistītās bankas sadarbojas ar FKTK un konstatētos trūkumus atzīst. FKTK ar minētajām bankām ir noslēgusi administratīvos līgumus, kas ļauj nodrošināt neatliekamu pasākumu izpildi – bankas spētu savlaicīgi konstatēt darījumus, kas noveda pie starptautisko sankciju apiešanas, un rīkotos atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Noslēgtie līgumi paredz, ka bankas samaksā soda naudu par kopējo summu 641 514 eiro, kas jāieskaita valsts budžetā viena mēneša laikā. FKTK uzraudzīs, vai bankas pilda līgumos noteiktās apņemšanās noteiktajā termiņā un apjomā. Starpvalstu sadarbība šādu noziedzīgu shēmu atklāšanā liecina, ka, apzinoties riskus, kas saistīti ar Latvijas kā augoša reģionāla finanšu centra attīstību, Latvijas uzraudzības iestādes nodrošina risku pārvaldīšanu un mazināšanu gan NILLTFN, gan starptautisko sankciju jomā.
Tā kā Ziemeļkorejas finanšu institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas, ir pakļautas finanšu sankcijām, un dažādiem starptautiskiem tirdzniecības ierobežojumiem, šīm Ziemeļkorejas personām ir jāorientējas uz darījumiem caur sarežģītām maksājumu shēmām, izmantojot viegli ievainojamu finanšu institūciju pakalpojumus.
Visbiežāk šie darījumi tiek veikti tā, lai tie tiešā veidā nebūtu saistīti ar sankcionētu uzņēmumu vai Ziemeļkorejas interesēm. Tomēr šīs aizsega tehnikas, ko pielieto Ziemeļkorejas izkārtnes uzņēmumi, bieži satur aizdomīgu darījumu pazīmes, ko vairāku gadu laikā ir atklājušas dažādas institūcijas, ieskaitot ANO un nevalstiskās organizācijas, plaši par tām informējot.
Šīs pazīmes ietver tādus ārzonas uzņēmumus, kuriem ir vieni un tie paši vadītāji, un kuri atrodas reģistrēti vienā un tajā pašā adresē, veicot maksājumus vieniem un tiem pašiem maksājumu saņēmējiem. Bankas, kas orientētas uz pakalpojumiem ārzonās reģistrētiem klientiem, un kurās nav nodrošināta atbilstoša klientu saimnieciskās darbības pārzināšana, klienta padziļināta izpēte, kā arī darījumu monitoringa un skrīninga procedūras, ir īpaši neaizsargātas pret šādiem krāpnieciskiem finanšu darījumiem.
Tāpēc Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem ir jāveic papildu klientu padziļinātā izpēte ārzonas klientiem un viņu darījumu partneriem. Lai arī Ziemeļkoreja ir ģeogrāfiski šķietami tālu no šī reģiona, Latvijas finanšu institūcijas var tikt izmantotas sankciju apiešanai, it īpaši ar ārzonas uzņēmumu palīdzību. Šajā lietā izmeklēšana turpinās, un FKTK sadarbojas ar FIB un citiem sadarbības partneriem, norāda FKTK.
