Izvērtējot banku, nodokļu konsultantu un revidentu sniegto informāciju par aizdomīgiem darījumiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) gada laikā apturējis 38 nodokļu maksātāju darbību, bet 23 nodokļu maksātāju saimnieciskā darbība izbeigta, portālu "Delfi" informēja VID.
Saskaņā ar likumu bankas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji no 2016. gada 1. aprīļa informē VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, bet no šā gada sākuma tas jādara arī nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem u.c.
Kopumā no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 1. aprīlim VID ir saņēmis 477 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā. Ziņojumos iekļauta informācija par 8799 darījumiem.
Izvērtējot ziņojumus, VID nolēmis apturēt 38 uzņēmumu darbību, 23 nodokļu maksātāju darbība izbeigta, bet 16 gadījumos pieņemts lēmums par nodokļu maksātāja likvidāciju. Vēl 41 nodokļu maksātāju nolemts izslēgt no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
"VID 55 nodokļu maksātājiem ir nosūtījis brīdinājumu par pārskatu un deklarāciju neiesniegšanu, diviem nodokļu maksātājiem nosūtījis uzaicinājumus uz administratīvā pārkāpuma protokola noformēšanu, bet diviem nodokļu maksātājiem noformējis administratīvā pārkāpuma protokolus par pārskatu un deklarāciju neiesniegšanu," stāsta VID.
Savukārt 21 fiziskajai personai nosūtīti paziņojumi ar atgādinājumu reģistrēties kā nodokļu maksātājam.
Uzņēmumu reģistram nosūtīta informācija par 11 nodokļu maksātājiem, kuru valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību, bet 48 nodokļu maksātājiem veikti kontroles pasākumi, tostarp 43 nodokļu maksātājiem nodokļu kontroles pasākumu veikšanas process vēl turpinās, apliecina VID.
"Vienam nodokļu maksātājam tiek veikta nodokļu revīzija un šī pasākuma ietvaros ir pieņemts lēmums par nodokļu maksātāja norēķinu konta apturēšanu," min dienestā.
Jau vēstīts, ka no pērnā gada 1. aprīļa informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā VID saņem no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. VID ziņojumos sniegto informāciju par banku un maksājumu pakalpojumu sniedzēju klientu veiktajiem aizdomīgajiem darījumiem vērtē kopsakarībā ar VID rīcībā jau esošo informāciju par attiecīgo personu vai uzņēmumu, veicot nodokļu maksātāju datu analīzi un plānojot atbilstošākos nodokļu kontroles pasākumus.
No šā gada 1. janvāra VID saņem informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā arī no nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem un zvērinātiem advokātiem, kā arī citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem.
Tāpat VID par aizdomīgiem darījumiem jāziņo juridisko veidojumu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, personām, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētājiem, personām, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus, un citām juridiskām vai fiziskām personām, kas tirgo transportlīdzekļus, kultūras pieminekļus, dārgmetālus un dārgakmeņus.
Atbildīgo personu lokā arī minētas citas juridiskas vai fiziskas personas, kas nodarbojas ar cita veida preču tirdzniecību un cita veida pakalpojumu sniegšanu.
"Šādas informācijas pieejamība ļauj savlaicīgāk identificēt tādas personas vai komersantus, kuriem ir augsts nodokļu nenomaksas risks, kā arī tos, kas slēpj patiesi gūtos ienākumus, kas bieži vien tiek izmantoti, piemēram, "aplokšņu algu" izmaksai," iepriekš skaidroja VID. Tāpat šī informācija ļauj savlaicīgi novērst pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas gadījumus un savstarpējo darījumu nelikumīgo shēmu veidošanu.
Saskaņā ar likumu darījumu par aizdomīgu var uzskatīt tad, ja privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi, darījuma apjoms klientam ir neraksturīgi liels vai šis darījums klientam ir netipisks, darījumā izmantots viltots dokuments, klientam ir pārmērīgi liels kontu skaits, nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas, vai arī darījumam nav acīmredzama likumīga nolūka.
Tāpat par aizdomīgu tiek uzskatīta nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzamu neatbilstošu cenu, ja ir uzkrītošas izmaiņas konta bilancē vai konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas operācijām, ir neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme u.c.
