Izvērtējot banku sniegto informāciju par aizdomīgiem darījumiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pērn apturējis 36 nodokļu maksātāju darbību, bet 23 nodokļu maksātāju saimnieciskā darbības izbeigta, portālu "Delfi" informēja VID.
16 gadījumos VID pieņēmis lēmumu likvidēt nodokļu maksātāju, bet 34 nodokļu maksātājus nolemts izslēgt no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
Tāpat VID 54 nodokļu maksātājiem ir nosūtījis brīdinājumu par pārskatu un deklarāciju neiesniegšanu, savukārt 18 fiziskajām personām nosūtīti paziņojumi ar atgādinājumu reģistrēties kā nodokļu maksātājam, stāsta VID.
Savukārt Uzņēmumu reģistram nosūtīta informācija par 10 nodokļu maksātājiem, kuru valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību.
"Diviem nodokļu maksātājiem ir veikti kontroles pasākumi un par pārkāpumiem sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli, bet vienam nodokļu maksātājam tiek veikta nodokļu revīzija un šī pasākuma ietvaros ir pieņemts lēmums par nodokļu maksātāja norēķinu konta apturēšanu," klāsta dienestā.
Kopumā no 2016. gada 1. aprīļa līdz 20. decembrim VID no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņēma 262 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā. Ziņojumos iekļauta informācija par 4473 darījumiem.
VID saņemto informāciju izmanto, lai veiktu preventīvos pasākumus un plānotu efektīvākus nodokļu kontroles pasākumus, tostarp lemjot par uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanu un izbeigšanu, izslēgšanu no VID pievienotās vērtības nodokļa reģistra, tematisko pārbaužu uzsākšanu u.c. "Šādas informācijas pieejamība ļauj savlaicīgāk identificēt tādas personas vai komersantus, kuriem ir augsts nodokļu nenomaksas risks, kā arī tos, kas slēpj patiesi gūtos ienākumus, kas bieži vien tiek izmantoti, piemēram, "aplokšņu algu" izmaksai," skaidroja VID. Tāpat šī informācija ļauj savlaicīgi novērst pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas gadījumus un savstarpējo darījumu nelikumīgo shēmu veidošanu.
No šā gada 1. janvāra VID saņem informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā arī no nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem un zvērinātiem advokātiem, kā arī citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem.
Tāpat VID par aizdomīgiem darījumiem jāziņo juridisko veidojumu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, personām, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētājiem, personām, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus un citām juridiskām vai fiziskām personām, kas tirgo transportlīdzekļus, kultūras pieminekļus, dārgmetālus un dārgakmeņus.
Atbildīgo personu lokā arī minētas citas juridiskas vai fiziskas personas, kas nodarbojas ar cita veida preču tirdzniecību un cita veida pakalpojumu sniegšanu.
Saskaņā ar likumu darījumu par aizdomīgu var uzskatīt tad, ja privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi, darījuma apjoms klientam ir neraksturīgi liels vai šis darījums klientam ir netipisks, darījumā izmantots viltots dokuments, klientam ir pārmērīgi liels kontu skaits, nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas, vai arī darījumam nav acīmredzama likumīga nolūka.
Tāpat par aizdomīgu tiek uzskatīta nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzamu neatbilstošu cenu, tas, ja ir uzkrītošas izmaiņas konta bilancē vai konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas operācijām, ir neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme u.c.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
