Šonedēļ masu medijos izskanējusī informācija par eiro ieviešanas it kā paaugstinošo ietekmi uz pārtikas cenām ir nepamatota un klaji maldinoša. Patiesībā, vērtējot pārtikas cenu attīstību gada laikā (salīdzinājumā ar 2013. gada atbilstošo periodu), redzamas pavisam citādas tendences. Protams, tās skaidrojamas ar sezonāliem faktoriem, pieprasījumu un piedāvājumu pasaules tirgū, ne ar eiro ieviešanu, portālam "Delfi" skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.
Iemesls preses publikācijām par eiro ietekmi uz cenām bija Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) 2. jūlijā izplatītā informācija par pārtikas cenu attīstību, kurā vērojamas neprecizitātes, norāda Paula.
"Pirmkārt, lauksaimniecības un pārtikas nozarē tik augstu vērtēta un cienīta institūcija kā LTVC nolēmusi salīdzināt pārtikas (kas ir izteikti sezonāla preču grupa) cenas decembrī un jūnijā. Šāda pieeja nebūtu korekta pārtikas cenu analīzē, kurā objektīvāku un patiesāku priekšstatu par cenu izmaiņām sniedz cenu gada pārmaiņu tempa analīze ilgākā laikā. Tomēr LTVC savā analīzē iekļāvis, piemēram, vecās un jaunās ražas dārzeņus," uzskaita ekonomiste.
Tāpat Paula norāda, ka, neskatoties uz šādu īpatnēju analīzes periodu, LTVC preses paziņojumā precīzi aprakstīti iemesli pārtikas cenu izmaiņām 6 mēnešu periodā – sezonalitāte un pasaules pārtikas tirgus norises.
"Līdz ar to vēl jo nesaprotamāks ir paziņojuma virsraksts, kurā teikts, ka "eiro laikā pārtikas cenas būtiski kāpušas" un LTVC vadītājas Ingūnas Gulbes citāts preses relīzē: "Kopš eiro ieviešanas lielai daļai pārtikas produktu cenas ir būtiski pieaugušas." Tādējādi dots skaidrs mājiens, ka pārtikas cenu kāpums kopš decembra ir tieši saistīts ar eiro ieviešanu, un tā to sapratuši arī daudzi Latvijas mediji," analizē Latvijas Bankas ekonomiste.
Paula turpina: "Patiesībā, un par to ikviens var pārliecināties, gan salīdzinot savus šā un 2013. gada tēriņus, gan izvērtējot publiski pieejamo statistiku par dažādu pārtikas produktu cenām, ar eiro ieviešanu šā gada pārtikas cenu pārmaiņas nevar pamatot. Tas, ka gan atsevišķu pārtikas produktu cenas, gan vidējais dārzeņu un augļu cenu līmenis pavasarī/vasaras sākumā vienmēr izskatās biedējoši, ja tās salīdzina ar decembra cenām, ir tipiski un novērots vienmēr."
"Ja pārtikas cenas, kas parasti veidojas laikapstākļu, lopu slimību un sezonālās pieejamības ietekmē, šajā gadā būtu veidojušās nevis šo faktoru, bet eiro ietekmē, tad būtu jāsaka paldies eiro. Kāpēc? Jo, salīdzinot cenu pārmaiņas pavasarī/vasarā (pieejamie inflācijas dati pašlaik ļauj salīdzināt maiju) pret iepriekšējo decembri, kopš 1997. gada ir bijuši tikai 3 gadi, kad dārzeņu cenas augušas mazāk nekā šogad, bet 14 gados dārzeņu cenu kāpums maijā pret decembri bijis lielāks (pat ievērojami lielāks). Augļiem šī attiecība būtu 5 un 12 gadi," norāda Paula.
Attēls. Pārtikas cenu pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, %:
Jūnija patēriņa cenu indeksa dati vēl nav pieejami, taču vēsturiski jūnijā pret decembri pārsvarā vērojams liels dārzeņu cenu kāpums, tas bieži pārsniedz 40%, atsevišķos gadījumos pat 80% un 100%, skaidro ekonomiste.
"Tas pats sakāms par augļiem, kur skaitļi vidēji ir mazāki, bet ideja ir tā pati: protams, ka svaigās dzērvenes decembrī būs dārgākas, nekā krietni pastāvējušās uz pavasara pusi vai pat vasaras vidū, bet burkāni rudenī-ziemā, kad noliktavas pilnas ar tikko novākto ražu, būs lētāki nekā pavasarī, kad vecie burkāni jau savītuši un tos vairs nepārdod, bet jauno burkānu pirmā agrīnā raža atvesta no tālākām zemēm," cenu atšķirību iemeslus iezīmē ekonomiste.
Korektāk, pēc Latvijas Bankas ekonomistes domām, būtu skatīt cenu gada pārmaiņas, turklāt nevis vienā mēnesī, bet nedaudz ilgākā periodā, jo sezonas dārzeņu pieejamība var mainīties blakus mēnešu robežās. Šā gada pirmajos 5 mēnešos pārtikas cenu vidējais gada kāpums nesasniedza 1%, kamēr 2013. gadā attiecīgajā laika periodā tas bija ap 2%.
"Runājot par LTVC minētajām īpaši svārstīgo pārtikas grupu cenām, augļu cenu 5 mēnešu vidējais gada kritums šogad bija 4.2% pretstatā 2.8% pērn, bet dārzeņiem cenas auga par 2.1% pretstatā 8.4% 2013. gadā. Kartupeļiem attiecīgi cenu kāpums bija 12.4% un 20.3%; svaigai gaļai 0.8% un 3.7%, maizei 2014. gada piecos mēnešos vidējais cenu gada sarukums bija 2.2% (pērn tās attiecīgajā laika periodā bija augušas par 1.1%). Piena produktu cenām gan attiecība ir pretēja, un to ir būtiski ietekmējušas pasaules tirgus cenu pārmaiņas nepietiekamā piedāvājuma dēļ," cenu atšķirības turpina skaidrot Paula.
"Eiro ietekmi uz cenām, tajā skaitā pārtiku, varēs analizēt vēl ilgāku laiku, vērtējot, vai šā gada cenu svārstības atšķiras no tipiski novērotajām un vai dažādu faktoru ietekme saglabājas vai izzūd. Jāņem vērā dažādi sezonāli, ražas un pasaules tirgus attīstības faktori. Pārtikas cenas par vienu vienību (piemēram, par piena litru, burkānu kilogramu vai kāpostgalvu) bieži mēdz būt mērāmas 1 eiro robežās, un katrs cents (vienalga – samazinošā vai pieaugošā virzienā) var izraisīt procentuāli lielas cenu svārstības neatkarīgi no faktoriem, kas cenu ietekmējuši. Ja pārtikas ražotājus un tirgotājus izmaksu palielināšanas virzienā ietekmējušas eiro ieviešanas izmaksas (piemēram, preču zīmju pārveide, kases sistēmas utml.), tad samazinošā virzienā darbojas virkne citu faktoru, kas saistīti ar ieguvumiem no eiro ieviešanas (piemēram, lētāka līdzekļu pieejamība uzņēmumiem, valūtas konvertācijas izmaksu samazināšanās utml.), rezumē Latvijas Bankas eksperte.
