Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, tas ir par 22,7% vairāk nekā pērn oktobra sākumā, taču pieaugums sarucis par 3,5 procentpunktiem, salīdzinot ar kāpumu, kāds bija vērojams šogad jūlijā attiecībā pret iepriekšējā gada septīto mēnesi.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns gan nesaistīja šo kritumu ar valdības ieceri palielināt akcīzes nodokli autogāzei, bet gan ar dabīgu intereses noplakumu par iespēju aprīkot automašīnas ar attiecīgo dzinēju.
"Pagājušajā gadā benzīna cena pārsniedza latu, un tas daudziem autobraucējiem lika domāt par lētākiem degvielas veidiem. Lielākā daļa, kas vēlējās savus spēkratus aprīkot ar autogāzes dzinēju, to jau ir izdarījuši un vēlreiz statistikā neparādīsies. Tāpat arī benzīna cenas vairs nav tikai augstas, lai spiestu autobraucējus pāriet uz autogāzi," klāstīja Stirāns.
Oktobra sākumā ar autogāzi aprīkoto automašīnu skaits Latvijā veidoja 6,6% no visiem reģistrētajiem transportlīdzekļiem. 44 675 jeb 95,9% no visiem ar autogāzes iekārtu aprīkotajiem transportlīdzekļiem bija vieglās automašīnas, un šajā kategorijā vērojams pieaugums par 23,3%, savukārt ar gāzes iekārtu aprīkoto kravas automašīnu un autobusu skaits, kas veido 4,1% no visiem ar gāzi aprīkotajiem transportlīdzekļiem, gada laikā ir pieaudzis par 10,5% – no 1719 līdz 1890.
Pagājušā gada oktobra sākumā Latvijā bija 37 948 ar autogāzes dzinēju aprīkotas automašīnas.
Jau vēstīts, ka kā vienu no soļiem, lai palielinātu budžeta ieņēmumus, Ekonomikas ministrija paredzējusi akcīzes nodokļa palielināšanu autogāzei . No nākamā gada akcīzes nodoklis autogāzei varētu pieaugt par 25%, un iecerēts pakāpeniski to izlīdzināt ar benzīnu un dīzeļdegvielu.