Ar četrpusēja līguma palīdzību cer nodrošināties pret Krievu salas projektam paredzētā ES finansējuma zaudēšanu  (2)

Saskaņā ar satiksmes ministra Anrija Matīsa ( V) teikto, pēc valsts deleģēto Rīgas brīvostas valdes locekļu uzklausīšanas valdība uzdevusi noslēgt četrpusēju līgumu starp Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, kā arī Rīgas domi un Rīgas brīvostas pārvaldi, šajā līgumā nosakot to, kā tiks nodrošināta projekta mērķu sasniegšana.

Vaicāts par to, vai jau nokavētie infrastruktūras būvniecības termiņi nenozīmē risku, ka projekts netiks pabeigts laikā un Kohēzijas fonda finansējums - vairāk nekā 75 miljoni eiro, jeb mazliet vairāk par pusi no kopējām projekta izmaksām - tiks zaudēts, Matīss atzīst: "Šobrīd esam uz kritiskās robežas."

Pēc Matīsa teiktā, patlaban kritiskākais ir jautājums par privāto komersantu - stividorkompāniju „Strek" un "Rīgas centrālais termināls" darbības pārcelšanu uz Krievu salu. Tam esot nepieciešami vismaz divi gadi, taču, ņemot vērā kavēšanos ar būvdarbiem, Rīgas brīvostas pārvaldei ar komersantiem jāvienojas par to, ka tie pārcelsies īsākā laikā.

Jāpiebilst, ka, atbilstoši valdības lēmumam, kas tika pieņemts vēl 2011. gada ziemā, Rīgas brīvostas pārvaldei ar stividorkompānijām līgumi, kas cita starpā paredzētu nosacījumus par komersantu veicamajām investīcijām, darbības pārcelšanas izmaksām un nomas maksas apmēru, bija jāiesniedz vēl līdz 2011. gada martam, taču tas vēl arvien nav izdarīts.

Tomēr, saskaņā ar portāla "Delfi" rīcībā esošo informāciju, šie jautājums par vienošanos ar "Strek" un "Rīgas centrālais termināls" nav vienīgie šķēršļi projekta savlaicīgai pabeigšanai. Pirms mēneša trīs no četriem valsts deleģētajiem Rīgas brīvostas valdes locekļiem - Baiba Bāne, Džineta Innusa un Ģirts Greiškalns - SM nosūtījuši detalizētu ziņojumu par brīvostas pārvaldību, tajā detalizēti izklāstot bažas par riskiem zaudēt Kohēzijas fonda projektam „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" ieplānoto ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Ziņojums tapis pirms mēneša, pēc šā gada 28. maijā notikušās Rīgas brīvostas pārvaldes valdes ārkārtas sēdes, kas sasaukta pēc valsts deleģēto valdes locekļu ierosinājuma. Sēde sasaukta tādēļ, ka 15. maijā kārtējā valdes sēdē konstatēti vairāki būtiski riski Krievu salas projekta pabeigšanai noteiktajos termiņos, kas, savukārt, draud ar Kohēzijas fonda līdzfinansējuma zaudēšanu.

Proti, tikai šajā sēdē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs valdi informējis par to, ka Valsts Dzelzceļa tehniskā inspekcija kavējas ar Krievu salas dzelzceļa pievedceļu izbūvei nepieciešamās būvatļaujas izsniegšanu. Tās neesamība apdraud visa projekta pabeigšanu noteiktajā termiņā, tas ir, līdz 2015. gada augusta beigām, jo dzelzceļa izbūves darbiem nepieciešams vairāk nekā gads.

Turklāt tikai 28. maija sēdē valdes locekļi tikuši informēti, ka "Nordea Bank AB", ar kuru Rīgas brīvostas pārvaldei ir noslēgts līgums par Krievu salas infrastruktūras izbūves kreditēšanu, ir paziņojusi par turpmāku aizdevuma daļas izmaksu apturēšanu, jo Rīgas brīvostas pārvalde ir pārkāpusi noslēgtā aizdevuma līguma pārkāpumus un nav sniegusi bankai informāciju. Satiksmes ministrija līdzīgu "Nordea Bank AB" vēstuli saņēmusi šā gada 27. maijā.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju, Rīgas brīvostas valdes locekle Innusa, kas ir SM valsts sekretāra vietniece, šā gada 29. maijā tikusies ar "Nordea Bank" pārstāvjiem, kas tikšanās laikā apliecinājuši ieinteresētību projekta finansēšanas turpināšanā. Tomēr baņķieri izteikuši iebildumus pret Rīgas brīvostas pārvaldes praktizēto komunikāciju un informācijas nesniegšanu bankai par Krievu salas projekta īstenošanas gaitu, jo, atbilstoši noslēgtajam līgumam, būvniecības izpildes termiņi ir neatņemama līguma daļa un to kavēšanas gadījumā "Nordea Bank" ir tiesības atteikt aizdevuma turpmāku izmaksu un pat lauzt līgumu.