Arī FM piekrīt TEC-2 rekonstrukcijas otrajai kārtai

Ministrija skaidro, ka pēc pārskatīšanas TEC-2 projekta izdevumi ir samazināti par 20 miljoniem eiro (14,1 miljoni latu).Tādējādi projekts būs par 15% lētāks nekā tam līdzīgs Lietuvā. Turklāt šajā projektā plānots ieguldīt milzīgas investīcijas, un tā īstenošanai būs nepieciešams radīt vismaz 500 jaunas darba vietas.

Pozitīvi esot arī tas, ka rekonstrukcijas projekts sniedz Latvijai iespēju pašai sevi nodrošināt ar elektroenerģiju un paaugstinās "Latvenergo" konkurētspēju.

Tāpat FM min arī valsts Valsts kases atzinumu, kurā pausts, ka "nav pamata uzskatīt, ka ar projektu saistīto iepirkumu veikšana radīs apdraudējumu uzņēmuma nākotnes maksātspējai".

Ekonomikas ministrija iepriekš pauda, ka projekta īstenošana Latvijā radīs ap 360 miljonu eiro (254,9 miljonu latu) lielas investīcijas.

Toties "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons norādīja, ka Rīgas TEC-2  rekosntrukciju pabeigs 2013. gada otrajā pusē, un tā būs viena no efektīvākajām koģenerācijas stacijām visā reģionā.

Pēc parametriem otro energobloku ir paredzēts celt līdzīgu pirmajam, kas nodots ekspluatācijā 2009.gada 6.maijā. Tā uzstādītā jauda būs - 427 MW elektriskā jauda un 270 MW siltuma jauda. Energobloka izbūves līguma projekts paredz, ka uzņēmējam TEC-2 brīvajā teritorijā ir jāizbūvē jauns gāzes turbīnas kombinētā cikla energobloks.

Energobloka tehnoloģija (kombinētais cikls) nodrošina lietderības koeficentu 37% kondensācijas režīmā un 88% koģenerācijas režīmā, - vecajam energoblokam šis dalījums attiecīgi bija tikai 33% un 82%, kas nozīmē efektīvāku kurināmā izmantošanu, iepriekš rekonstrukcijas nepieciešamību pamatoja "Latvenergo".

Ievērojami palielināsies arī īpatnējā elektroenerģijas izstrāde uz siltumenerģijas vienību no 0,53 līdz 1,3, respektīvi - iespēja lielāku elektroenerģijas daudzumu saražot koģenerācijas režīmā, kas arī ir efektīvākais kurināmā izmantošanas veids. Uzņēmums arī uzsver, ka kombinētajā ciklā, kā kurināmo izmantojot dabas gāzi, rodas ievērojami mazāk siltumnīcas efektu izraisošu gāzu.

Jau ziņots, ka ERAB piešķīra 100 miljonus eiro (aptuveni 70 miljoni latu) TEC-2 rekonstrukcijai. Taču pret TEC -2 vērienīgo rekonstrukciju iebilst biomasas ražotāji un vides organizācijas, norādot, ka gāzi izmantojošā jaudīgā TEC-2 pēc rekonstrukcijas faktiski neatstās vietu zaļajai enerģijai. Vairākas ar šķeldas biznesu saistītas asociācijas, kā arī vides un zaļo ideju paudēji lūdza ERAB finansējuma piešķiršanu vismaz atlikt, lai objektīvi izvērtētu, vai Latvijā piemērotāka nebūtu biomasas stacijas būvniecība.

Vienlaikus Eiropas Komisija (EK) atļāva Latvijas valstij sniegt atbalstu jaudas maksājumu veidā Liepājas cietā kurināmā elektrostacijas būvniecībai.

Latvija Liepājas cietā kurināmā elektrostacijas projektu EK iesniedza pērn decembra sākumā. EK norāda, ka projekts paredzēts Latvijas enerģijas ieguves avotu dažādošanai, un tajā var izmantot cieto kurināmo, piemēram, ogles vai biomasas maisījumu. Valsts atbalsts var izpausties kā konkursa kārtībā piešķirts tiešais grants, kura uzvarētājam ir pienākums nodrošināt elektrostacijas darbību vismaz 6000 stundas gadā.