Īsti neredzam, ka pie esošā AS "KVV Liepājas metalurgs" akcionāru sastāva rūpnīca varētu atsākt darbību, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Otrdien valdība uzklausīja Privatizācijas aģentūras (PA) ziņojumu par situāciju "KVV Liepājas metalurgā" un nolēma pie šī jautājuma atgriezties nākamnedēļ, 24. maijā.
Ašeradens stāstīja, ka PA meitassabiedrība SIA "FeLM" sāka pārrunas ar uzņēmuma vadību par iespējamu metalurģijas uzņēmuma restrukturizāciju, taču konstatēja, ka sarunas nav bijušas produktīvas un patlaban samanāmas "KVV Liepājas metalurga" maksātnespējas pazīmes. ""KVV Liepājas metalurga" piedāvājumi nav produktīvi," piebilda ekonomikas ministrs.
Tiesa, valdība šodien analizēja uzņēmuma darbības scenārijus, taču PA tika uzdots tos nedēļas laikā precizēt.
PA valdes priekššēdētājs Vladimirs Loginovs informēja, ka ir pāragri komentēt "KVV Liepājas metalurga" iespējamos darbības modeļus, taču uzdevums ir atgūt pēc iespējas vairāk naudas. Savukārt Ašeradens atturējās sniegt plašākus komentārus saistībā ar augstu ārvalstu investīciju strīda risku.
Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka Ministru kabinets regulāri atgriezīsies pie jautājuma par "KVV Liepājas metalurga" nākotni.
Vaicāts par maksātnespējas procesu kā reālāko "KVV Liepājas metalurga" nākotnes scenāriju, Kučinskis uzsvēra, ka šāds process nav ierosināts, bet par uzņēmuma darbības nākotnes scenārijiem kopumā patlaban nevar runāt, jo valdība gaida papildu informāciju no PA meitassabiedrības.
"Latvijas interesēs ir neieguldīt vairāk naudas uzņēmumā, kā arī atgūt ieguldīto naudu, kas ir reāli iespējams, ja uzņēmums atsāk darbību," uzsvēra premjers.
Savukārt PA vadītājs skaidroja, ka valsts atgūstamā summa no uzņēmuma būs atkarīga no situācijas metalurģijas nozarē ne tikai Latvijā, bet globāli.
"Tagad situācija nozarē nedaudz uzlabojas. Ja situācija turpinās uzlaboties, varēsim runāt par normālām atgūstamām summām. Ja situācija pasliktināsies, tad aktīvu vērtība būs mazāka," skaidroja Loginovs.
Jau ziņots, ka valdība 22. martā pieņēma lēmumu sarunas par "KVV Liepājas metalurga" restrukturizāciju nodot PA dibinātas kapitālsabiedrības kompetencē, kas neizslēdz metalurģijas uzņēmumam izsniegtā kredīta atmaksas grafika pārskatīšanu.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka Valsts kases mērķis nav vērtēt biznesa un restrukturizācijas plānus, bet šī funkcija ir daudz atbilstošāka PA, jo aģentūrai ir pieredze šādu jautājumu risināšanā. "Turklāt, ja nākotnē PA tiks veidota kā valsts aktīvu turētāja, tad loģiski, ka šo uzdevumu uzticam visprofesionālākajiem cilvēkiem," teica finanšu ministre. Viņa arī atzina, ka valdība uzdeva PA sadarbībā ar Valsts kasi ne vēlāk kā līdz šā gada 1.jūnijam ziņot par progresu "KVV Liepājas metalurga" restrukturizācijas procesā.
Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) skaidroja, ka PA kapitālsabiedrība ar "KVV Liepājas metalurgu" risinās jautājumu par to, kā valsts varēs atgūt savu aizdevumu uzņēmumam 60 miljonu eiro apmērā. Tajā pašā laikā ekonomikas ministrs norādīja, ka, uzticot "KVV Liepājas metalurga" saistību uzraudzību PA, valsts pastiprinās sarunas ar uzņēmumu. "Tā kā situācija kļuva sarežģīta, nolēmām piesaistīt PA, kas līdz šim bijusi iesaistīta šādu problēmu risināšanā," uzsvēra Ašeradens.
PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs informēja, ka PA šādu jautājumu risināšanā ir kompetentāka nekā Valsts kase, tāpēc PA dibinās jaunu kapitālsabiedrību, kas nodarbosies ar "KVV Liepājas metalurga" kredīta un restrukturizācijas jautājumiem. "Kapitālsabiedrībai ir vieglāk pārraudzīt izsniegto kredītu, nevis valsts iestādei. Turklāt no visām valsts kapitālsabiedrībām PA ir visatbilstošākais profils šāda uzdevuma veikšanai. Tieši šim projektam tiks dibināts PA meitasuzņēmums, tāds pats kā "Reverta" un "Hiponia"," skaidroja Loginovs.
Aprīļa sākumā Valsts kase un PA izveidotais meitasuzņēmums SIA "FeLM" noslēdza cesijas līgumu par valsts prasījuma pret "KVV Liepājas metalurgu" cedēšanu. Cesijas līgums paredz, ka "FeLM" pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā.
Jau vēstīts, ka Ukrainas investori "KVV Group" ir pieņēmuši lēmumu par "KVV Liepājas metalurga" rūpnīcas konservāciju. Šādu lēmumu "KVV Group" vadība pieņēmusi, ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai - "pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei".
Iekonservējot rūpnīcu, "KVV Liepājas metalurgs" plānoja atlaist ap 300 darbinieku, bet aptuveni 100 darbiniekus paturēt tā sauktajā dežūrrežīmā.
