Jaunais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ceturtdien ticies ar Privatizācijas aģentūras (PA) valdi, kura viņu informējusi par notikumu gaitu jautājumā par mobilo sakaru operatora "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un elektronisko sakaru sniedzēja "Lattelecom" tālākajiem attīstības scenārijiem.
Ašeradens pastāstīja, ka viņš tuvākajā laikā vērsīsies Ministru kabinetā, lai līdz ar valdības nomaiņu tiktu atjaunots arī darba grupas par LMT un "Lattelecom" pārvaldību sastāvs. Pēc tam ministru darba grupa par attiecīgo jautājumu uzklausīs PA ziņojumu, par ko pēcāk paredzēts informēt valdību.
Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka šo jautājumu uz priekšu virzīs "maksimālā tempā".
Tāpat viņš pastāstīja, ka ministru darba grupas viedoklis varētu būt noformulēts marta beigās. Ar abu uzņēmumu līdzīpašnieku "Telia Sonera" par konkrētiem termiņiem runāts vēl nav.
Personīgo nostāju attiecīgajā jautājumā ministrs gan nevēlējās plaši komentēt, vienlaikus uzsverot, ka "Lattelecom" un LMT tālākā nākotne būs koleģiāls lēmums.
Ašeradens ir ministru darba grupas par LMT un "Lattelecom" pārvaldību vadītājs. Tajā ietilpst arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, satiksmes ministrs un finanšu ministrs.
Jau vēstīts, ka valstij ir jāsniedz atbilde skandināvu telekomunikāciju koncernam "TeliaSonera" par iesniegtajiem scenārijiem tālākai rīcībai ar "Lattelecom" un LMT. "TeliaSonera" piedāvā trīs variantus - iegādāties visas kapitāldaļas, kabeļu kanalizāciju atdodot vai pārdodot Latvijas valstij; variantu, ka Latvijas valsts nopērk visas "TeliaSonera" piederošās "Lattelecom" un LMT daļas, kā arī variantu, ka uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti "TeliaSonera" grupā.
Tāpat vēstīts, ka par "Lattelecom" un LMT valsts daļu pārdošanu valstī tiek diskutēts jau ilgi, taču vairākām valdībām vienoties tā arī nav izdevies. Iepriekšējās valdības ministru darba grupa bija izpētījusi iespējamos risinājumus, kā rīkoties ar valstij piederošajām LMT un "Lattelecom" kapitāldaļām, un atzinusi, ka abu kompāniju kapitāldaļu privatizācija īstermiņā nav nepieciešama, taču ir jāstiprina uzņēmumu sinerģija.
LMT un "Lattelecom" iespējama apvienošana vērtēta kā viena no iespējām, tāpat diskutēts arī par iespēju atdalīt uzņēmumu īpašumā esošo infrastruktūru no biznesa un klientiem. Vienlaikus Konkurences padome paudusi bažas, ka uzņēmumu apvienošana varētu radīt riskus konkurencei tirgū.
"Lattelecom" piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. "TeliaSonera" koncernam patlaban pastarpināti pieder 49% " Lattelecom" daļu, bet Latvijas valstij - 51%.
Savukārt LMT ir vecākais Latvijā strādājošais mobilo sakaru operators. Pašlaik operatora īpašnieki ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (23%), "Lattelecom" (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%), kā arī skandināvu "TeliaSonera" (49%).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
