Foto: stock.xchng

Latvijā pārdotās grila ogles neatbilst Eiropas Savienības (ES) regulas REACH (Ķimikāliju reģistrācija, izvērtēšana, autorizācija un ierobežošana) prasībām, informēja Baltijas kokogļu ražotāju asociācijā (BKRA).

"Lielveikalos Latvijā lielākā daļa grilēšanai paredzētās kokogles ir ievestas no trešās pasaules valstīm, kādēļ to izcelsme un ķīmiskais sastāvs ir patērētājam nezināmi," norādīja BKRA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Jēkabsons. Tādējādi pārkāpta ES regula REACH, kas nosaka, ka ikvienu ķīmisko vielu, kura tiek izmantota ES, to ražotājiem un importētājiem ir jāreģistrē Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrā (ECHA).

Asociācijā skaidroja - lai identificētu ES standartiem neatbilstošas kokogles, kuras importētas no Āfrikas vai Ukrainas, jāaplūko ogļu izskats un informācija uz iepakojuma. Ievestās kokogles parasti veikalos tiek pārdotas nelielos 15 litrīgos iepakojumos - tās ir mazas un vienādas frakcijas un maisa saturu pārsvarā veido ogļu smalkumi. Visbiežāk uz šādu ogļu iepakojumiem ir norādīts kāds Latvijas uzņēmums - importētājs vai izplatītājs.

Šobrīd kokogles, kas importētas no ārpus ES esošām valstīm, ir nopērkamas gandrīz visās Latvijas tirdzniecības ķēdēs un degvielas uzpildes stacijās. Latvijas patērētājiem kokogles kopumā piedāvā vairāk nekā desmit uzņēmumi, lai gan precīzi dati par REACH reģistrāciju ir tikai četriem no tiem.

"Ņemot vērā Latvijā esošās kontroles trūkumu, dažs negodīgs izplatītājs pamanās uz iepakojuma uzrakstīt, ka ogles ražotas Latvijā," skaidroja Jēkabsons, piebilstot, ka Latvijas alkšņa ogles gan pēc izskata, gan īpašībām stipri atšķiras no tām, kas tiek uzdotas par pašmāju ražotajām.

Pēc viņa paustā, 99% gadījumu trešās pasaules valstīs ražoto kokogļu ķīmiskais sastāvs, kā arī ražošanas procesā lietotie piejaukumi, nav zināmi, līdz ar to ogles var būt kaitīgas pašam patērētājam.

Asociācijā arī atzīmēja, ka lielie Eiropas kokogļu vairumtirgotāji, kuri ilgstoši strādā ar Āfrikas piegādātājiem, no šī kontinenta atvestajās oglēs atrod lietas, kas tiek dedzinātas, lai tikai palielinātu apjomu. Nereti var atpazīt apdegušus apģērba gabalus, apavus, māju fragmentus un citus sadzīves priekšmetus.

Tostarp Baltijā kokogļu ražošanai tiek izmantota galvenokārt alkšņa malka, kas veido lielus, dažāda izmēra kokogļu gabalus, kuri pārsvarā netiek fasēti mazos iepakojumos. Lielākā daļa Latvijas rūpnīcu, kas ražo vērā ņemamus apjomus, vairāk nekā 10 gadus eksportē kokogles uz dažādām Eiropas valstīm, un to ražošanas procesi atbilst ES prasībām.

Lai paaugstinātu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni, 2007. gadā ES stājusies spēkā REACH regula, kas nosaka, ka ķīmiskām vielām, kuras tiek ražotas un importētas ES vienas tonnas vai lielākā apmērā, ir jāveic reģistrācija ECHA. Tostarp REACH regula nosaka - ja nav datu, nav tirgus.

Līdz šim REACH reģistrācijai ir saņemtas 64 reģistrācijas dokumentācijas no Latvijas juridiskajām personām, kuras veic darbības ar ķīmiskām vielām un maisījumiem. Vienlaikus iesniegtās dokumentācijas apjoms Latvijā ir salīdzinoši mazāks nekā Igaunijā (94), Lietuvā (160) un Vācijā (11 367). Latvijā kokogļu ražošanas un importēšanas segmentā REACH prasībām atbilst tikai trīs uzņēmumi, kuri reģistrējušies 2010. gadā.

Pēc asociācijā paustā, Latvijā ir radusies situācija, kurā vietējiem kokogļu ražošanas uzņēmumiem jāsaskaras ar negodīgu konkurenci, kuras avots ir uzņēmumi, kas importē ES noteikumiem neatbilstošu produktu. "Tas maksā uz pusi lētāk, jo nav reģistrēts. Apdraudēts ir arī patērētājs, kurš nezina, kādas vielas ražošanas procesā ir izmantotas. Ne velti ES regula ir strikta un nosaka ķīmisko vielu reģistrēšanas nepieciešamību. Lai vielu reģistrētu, ir jāveic dažādas birokrātiskas procedūras - izstrādājums ir jāsūta uz laboratorijām Eiropā, kuras pēcāk sniedz savu slēdzienu, kas kļūst par pamatu reģistrācijai," skaidroja asociācijā.

BKRA valdes priekšsēdētājs atzina, ka kontrolējošās institūcijas tikai pagājušajā gadā pēc asociācijas iniciatīvas ir sākušas veikt kontroli. Viņš norādīja, ka joprojām daudzu lielveikalu ķēžu un citu tirdzniecības vietu iepircēji nezina par šādas regulas esamību vai to ignorē, jo atbildīgās institūcijas, kuru pārziņā ir REACH administrēšana, ir visai pasīvas informēšanā par regulas prasībām un uzņēmumu motivēšanā ievērot ES noteikumus. "Savukārt kontrolējošās institūcijas atzīst, ka tām trūkst kapacitātes uzraudzībai un pārbaudēm, vai viņu pieņemtie lēmumi ir realizēti," piebilda Jēkabsons.

Savukārt Veselības inspekcijas vadītāja Aija Mežsarga informēja - lai kontrolētu, vai lielveikalos nopērkamās kokogles atbilst REACH regulas prasībām, Veselības inspekcija 2015. gadā ir veikusi kontroles sešos uzņēmumos, kas nodarbojas ar kokogļu tirdzniecību un turpinās to darīt arī šogad saskaņā ar plānu un uzraudzības programmā noteiktajām prioritātēm.

Konstatējot, ka importētājs nav veicis reģistrāciju saskaņā ar REACH regulas prasībām, un kontroles brīdī nav pieejams REACH reģistrācijas numurs, uzņēmumam tika uzdots importētās kokogles atsaukt no tirdzniecības tīkla. Tostarp kā otra iespējamā sankcija par noteikumu neievērošanu, ir naudas sods saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu - no 700 līdz 1400 eiro.

BKRA dibināta 2015. gadā, apvienojot Baltijas lielākos kokogļu ražotājus un eksportētājus. Asociācijas biedri ražo un eksportē kokogles, kas ir ķīmiska viela un ir pakļauta reģistrācijai Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrā (ECHA). To nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907-2006, kas nosaka ķīmisko vielu un maisījumu reģistrēšanu, vērtēšanu, licenzēšanu un ierobežošanu (REACH). Visu asociācijas biedru ražotā produkcija ir REACH reģistrēta un atbilst ES prasībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!