Saistībā ar likumprojektu par stingrāku regulējumu ātrajiem kredītiem Saeimā vērsušies vēl vairāki Latvijas sportisti, tostarp Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, Martins un Tomass Dukuri, kā arī citi, kurus atbalsta ātro kredītu uzņēmumi.
Vēstules Saeimas frakcijām, kā arī atbildīgajai komisijai nosūtīja arī vieglatlēti Ainārs Kovals un Laura Ikauniece-Admidiņa, Latvijas Futbola virslīgas pārstāvji, kā arī futbola skolas "Metta" pārstāvji. Jau iepriekš vēstuli sūtīja arī BMX sportisti Māris Štrombergs un Ivo Lakučs.
Šmēdiņš un Samailovs savā vēstulē norāda, ka "smscredit.lv" ir viens no viņu ilggadējiem sponsoriem, bet tagad no uzņēmuma saņemta informācija, ka regulējuma izmaiņu dēļ AS "4finance" būs jāpārtrauc finansējuma piešķiršana. Sportisti aicina deputātus "rast risinājumu, kas nesagrauj uzņēmuma darbību", jo šis finansējums esot "kritiski svarīgs, lai arī turpmāk demonstrētu pasaules līmeņa rezultātus".
Martina, Tomasa un Daiņa Dukura parakstītajā vēstulē arī norādīts, ka "4finance" atbalsts ir būtisks, bet tagad no uzņēmuma saņemta informācija, ka tas no gada vidus, visticamāk, vairs nevarēs atbalstīt skeletona komandu. Tas esot saistīts ar regulējumu, ko gatavojas pieņemt Saeima. "Mums nav saprotama Saeima deputātu vēlme pieņemt šādus lēmumus un tādēļ aicinām neiznīcināt tās uzņēmējdarbības nozares, kas investē lielus līdzekļus sporta attīstībā Latvijā," pauž Dukuri. Pretējā gadījumā viņi aicina novirzīt papildu kompensējošus līdzekļus sportam no citiem resursiem, jo plānotā treniņprocesa atcelšana pēkšņa finanšu līdzekļu trūkuma dēļ pakļauj riskam "ne tikai šo sezonu, bet arī skeletona attīstību Latvijā vispār".
Savukārt Kovala un Ikaunieces-Admidiņas vēstulē pausts: "Ja Saeimas deputāti pieņems izmaiņas likumos, kuru rezultātā nebanku kredītdevēji pārtrauks darbu, uzņēmums "4finance" vairs nespēs finansiāli atbalstīt mūsu profesionālo izaugsmi. Mums tas nozīmēs zaudēt nozīmīgu finansiālo atbalstītāju, bez kura sniegtās naudas būs apgrūtināta pienācīga sagatavošanās nākamajām vasaras olimpiskajām spēlēm." "Ja Jums rūp Latvijas sporta nākotne, aicinām nebalsot par izmaiņām likumā," pie deputātiem vēršas sportisti.
Latvijas Futbola virslīgas valdes loceklis Uģis Bisenieks vēstulē parlamentāriešiem skaidro - "paliekot bez AS "4finance" kā ģenerālsponsora, Latvijas Futbola virslīgas tālākā nākotne ir neskaidra". Tāpēc atbildīgās Saeimas komisijas deputāti aicināti "sniegt priekšlikumus finansējuma piešķiršanai no valsts budžeta". Arī futbola skolas "Metta" ģenerālsekretārs Ģirts Mihelsons vēstulē Saeimai rosina deputātus "atrast naudu Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā, ja tomēr plāno pieņemt izmaiņas, ar kurām plānots sagraut ātro kredītu nozari".
Saistībā ar šiem likuma grozījumiem Saeimā vērsās arī Štrombergs un Lakučs. Viņi norāda, ka "ilggadējs un uzticams visas Latvijas BMX sabiedrības un Latvijas BMX čempionāta patrons ir AS "4finance", kas darbojas Latvijas nebanku kreditēšanas tirgū". Sportisti skaidro, ka atbalsta trūkums vai pašreizējā AS "4finance" atbalsta zudums daļai jauno sportistu ģimeņu prasīs krietni lielākus ieguldījumus dalībai sacensībās, līdz ar to varam zaudēt daudzus sportot gribošus jauniešus. "Tāpēc mums šķiet neizprotams minētais likumprojekts, ar kuru tiks grauta visu uzņēmumu darbība, kas daudz palīdzējuši sportam, tajā skaitā BMX riteņbraukšanas attīstībai un atbalstam Latvijā," teikts Štromberga un Lakuča vēstulē.
Visas šīs vēstules parlamentā saņemtas aprīļa beigās, īsi pirms tam, kad deputāti par šo likumprojektu balsoja otrajā lasījumā.
Kā ziņots, Saeima 30.aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktī. Likumprojektu atbalstīja 86 parlamentārieši, neviens nebija pret, un neviens neatturējās. Vēl pieci deputāti no dažādām frakcijām balsojumā nepiedalījās.
Likuma grozījumi arī paredz, ka turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt 0,25% dienā no kredīta pamatsummas. Šādus ierobežojumus nepiemēros kredītiem, kuru summa būs mazāka par 100 eiro, kā arī gadījumos, kad kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Savukārt, ja kredīta atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar to saistītā maksājumu summa nedrīkstēs pārsniegt sākotnēji izsniegtā kredīta pamatsummu. Šis noteikums neattieksies tikai uz kredītiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.
Kredīta kopējās izmaksas patērētājam ir procenti, komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas, deputātus iepriekš informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.
Tāpat no aizņēmēja nevarēs pieprasīt nokavējuma procentus, ja to apmērs kreditēšanas līgumā būs noteikts lielāks par 36% virs aizņēmuma likmes gadā.
Likuma grozījumi arī paredz noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu no plkst.23 līdz 7. Līdz šim šādas normas regulējums neparedzēja.
Slēdzot distances līgumu, kredītu turpmāk varēs atmaksāt pa daļām proporcionāli līguma termiņam, kā arī procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā reizi mēnesī. Tas gan neattieksies uz aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir īsāks par vienu mēnesi.
EM pārstāvji iepriekš deputātiem sacīja, ka saistībā ar ātrajiem kredītiem patērētāji visbiežāk sūdzas par augstajiem procentiem, maksātspējas neizvērtēšanu, nesamērīgām sankcijām, kā arī nepaceļamu kopējo parādu slogu.
Līdz šim likuma grozījumu virzīšana saskārusies ar būtiskiem iebildumiem no nozares puses un spēcīgu lobiju pret tiem. Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija iebilda pret likumprojekta virzību, paužot, ka tas ir "sasteigts, nepārdomāts un faktiski vairs neatbilst aktuālajai situācijai". Tāpat asociācija pauda, ka piedāvātais risinājums ir "antikonstitucionāls, kas rezultēsies ar nozares uzņēmumu prasībām pret valsti Satversmes tiesā".
