Foto: Valsts kanceleja

Pēc nedēļas Parīzē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) padomes sēdē noskaidrosies, vai Latvija beidzot tiks uzaicināta pievienoties organizācijai, kura starptautiskajās attiecībās saukta par "Bagāto valstu klubu".

1996.gadā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm parakstīja deklarāciju, kurā tika pausta vēlēšanās nākotnē kļūt par OECD dalībvalsti. Pagājuši 17 gadi, bet no trim kaimiņvalstīm mērķi īstenojusi tikai Igaunija.

Oficiālu pieteikuma vēstuli OECD Latvija iesniedza pērn, kopš tā laika īstenots ievērojams lobijs, pie kā strādāts ļoti intensīvi. Mediju vidē nemitīgi ir bijuši redzami ziņu virsraksti, kuros stāstīts, kā Latvijas valsts līderi uzrunā prezidentus un premjerus citās valstīs, lūgdami, lai tie atbalsta Latvijas iestāju organizācijā.

Portāls "Delfi" iepazīstina ar iemesliem, kāpēc Latvija tik ļoti vēlas šai organizācijai pievienoties, kādi ir pievienošanās kritēriji, lai to sasniegtu, un kādas ir prognozes, vai Latvijai vienu no savas neilgās vēstures būtiskākajām ārpolitikas prioritātēm izdosies realizēt.  

Kas īsti ir OECD?


Foto: AFP/Scanpix

OECD ir 1961.gadā dibināta starpvaldību organizācija, kurā apvienojušās attīstītākās pasaules ekonomikas. Tā palīdz valstīm apzināt iespējamās ekonomiskās un sociālās problēmas un laicīgi atrast tām risinājumus, kā arī plānot kopēju ekonomikas attīstības stratēģiju, koordinēti palielināt valstu labklājības līmeni.

Organizācijas pieņemtajiem lēmumiem ir rekomendējošs statuss, tie dalībvalstīm nav obligāti. Tieši tāpēc viens no kritērijiem, lai valsts varētu pievienoties, ir pretendenta garantija, ka jaunā dalībvalsts rīkosies saskaņoti ar pārējām valstīm.

Šobrīd organizācijā ir 34 valstis, no tām 21 ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. OECD pārstāvji ir - ASV, Austrālija, Austrija, Beļģija, Čehija, Čīle, Dānija, Dienvidkoreja, Francija, Grieķija, Igaunija, Islande, Itālija, Īrija, Izraēla Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Lielbritānija, Luksemburga, Meksika, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Turcija, Ungārija, Vācija, Zviedrija.  OECD darbā piedalās arī Eiropas Komisija.

Kāpēc Latvija vēlas pievienoties?


Foto: LETA

OECD apvieno pasaules attīstītākās ekonomikas, līdz ar to dalība šajā organizācijā ir būtiska valsts prestiža lieta. Svarīgs iemesls, kas nestu uzreiz redzamu pienesumu ekonomikai, ir tas, ka, pievienojoties OECD, Latvijai tiktu piešķirts augstākās kategorijas OECD kredītreitings, kas savukārt padarītu valsti pievilcīgāku investīcijām, kā arī atvieglotu pieeju kredītu tirgiem tautsaimniecībai nozīmīgu projektu finansēšanai.

Tradicionāli kā ieguvums tiek minēta iespēja regulāri apspriest un analizēt ar citām OECD valstīm jaunākos zinātniskos pētījumus, ekonomikas politiku analīzi, tādējādi turēt nepārtraukti roku uz pulsa, pēc kādām vadlīnijām attīstās pasaules bagātākās valstis. 

Kādi ir uzņemšanas kritēriji?


Foto: Publicitātes foto

OECD ir noteikusi četrus kritērijus, kuriem valstij ir jāatbilst, lai to varētu uzņemt. Pirmkārt, pretendentam jābūt organizācijai līdzīgi domājošai valstij - tas ir,  tai savā pārvaldē jāievēro demokrātijas un  tirgus ekonomikas principi. Otrkārt, pretendentam jādefinējas kā nozīmīgam spēlētājam, kas ar savu kompetenci var stiprināt OECD organizāciju.

Trešais kritērijs ir valsts gatavība sniegt nozīmīgu ekspertīzes, cilvēku resursu un finansiālo ieguldījumu OECD darbā. Ceturtais kritērijs ir valsts gatavība ar savu individuālo dalību palīdzēt nodrošināt OECD lomu globālā mērogā.

Svarīgs nosacījums, lai valsti uzaicinātu, ir, cik aktīvi tā ir līdzdarbojusies OECD darbā kā novērotājs - tas parādot valsts mērķtiecību un vēlēšanos pievienoties. Līdz šim Latvija aktīvi ir izvērtusi sadarbību ar organizācijas komitejām, darba grupām, programmām u.c.

Taču, pat ja OECD atdzītu, ka Latvija atbilst visiem kritērijiem, tas negarantē, ka uzaicinājums tiktu saņemts. Iestāšanās notiek tikai pēc vienprātīga valstu uzaicinājuma. Turklāt šobrīd OECD nav vienprātības, vai tā vispār vēlas paplašināties.

Ja arī OECD valstis izlemj, ka paplašināšanās ir nepieciešama, tad sensitīvs jautājums ir, vai šobrīd organizācijā nav pārāk daudz Eiropas valstu, pretnostatot, piemēram, pret Latīņamerikas reģionu.

Ja kārtība, kā tiek plānota Latvijas pievienošanos eiro valūtai ir skaidra - svarīgākie apsvērumi ir ekonomikas rādītāji-, tad iestāja OECD ir krietni neskaidrāka un grūtāk prognozējama. 

Kad un kā lems par Latvijas uzņemšanu?


Foto: Publicitātes foto

No 28.maija līdz 29.maijam Parīzē, kas ir organizācijas mītnes vieta, notiks OECD Ministru Padomes konference, kurā arī tiks nolemts, vai organizācija paplašināsies. Nav gan izslēgts, ka OECD nevienu neuzaicina, bet nolemj tikai starp valstīm stiprināt sadarbību.

Nav noteikts skaits, cik daudz valstu drīkst  uzaicināt pievienoties. Piemēram, 2007.gadā tika nolemts uzsākt uzņemšanas sarunas ar Igauniju, Izraēlu,  Slovēniju, Čīli un Krieviju. No minētajām valstīm pievienojusies vēl nav tikai Krievija, kurai kā šķērslis traucē augstā valsts korupcija un valsts iedzīvotāju sociālā nevienlīdzība. 

Pēc tam, kad valsti uzaicina, vismaz 18 mēnešus ir jānotiek pievienošanās sarunu procesam, tas nozīmē, ka pozitīva scenārija gadījumā, Latvija varētu oficiāli pievienoties 2015.gadā. 

Šobrīd uzaicināšanu gaida arī pārējās ES dalībvalstis, kuras to vēl nav iespējušas  - Bulgārija, Rumānija, Malta, Kipra un Lietuva. Vēl virkne ar valstīm no visas pasaules šogad vēlētos organizācijai pievienoties. 

Ko par Latvijas pievienošanos saka OECD līderi?


Foto: Publicitātes foto

Aprīļa beigās OECD globālo attiecību direktors Markoss Bonturi izteicās, ka OECD ir vēlme vairāk uzzināt par Latvijas un pārējo Baltijas valstu pieredzi krīzes pārvarēšanā, jo daudzās organizācijas dalībvalstīs nepieciešams turpināt fiskālo konsolidāciju, meklējot izaugsmi veicinošu strukturālo reformu iespējas.

Tieši šis iepriekš minētais Bonturi apgalvojums vieš cerības. Tas norāda uz iespējamo pozitīvo scenāriju, jo viens no iemesliem, kāpēc 2007.gadā OECD tika uzņemta Igaunija, bija valsts veiksmīgi īstenotā fiskālā politika. Tieši tā ir Latvijas šī brīža atbilde, kad kāds jautā - bet ko jūs varat sniegt pasaulē bagātākajām valstīm? Šobrīd Latvija ar savu pieredzi šajā jomā tiek uzskatīta par vienu no spēcīgākajām pasaulē.

Aprīļa beigās arī OECD ģenerālsekretāra vietnieks Rintaro Tamaki  premjeram Valdim Dombrovskim (V) izteica atzinību par Latvijas un OECD veiksmīgo sadarbību un Latvijas konsekvento rīcību, pierādot savu atbilstību dalībvalsts statusam.

Savukārt pērnā gada jūnijā, Dombrovska vīzītes laikā Vašingtonā, valsts sekretāre  Hilarija Klintone uzsvēra, ka Latvijas paveiktais ekonomikas stabilitātes un izaugsmes atjaunošanā, kas Eiropā un citur pasaulē ir izmantots par piemēru krīzes pārvarēšanai, ir pārliecinošs arguments, lai nodrošinātu nepieciešamo partneru atbalstu Latvijas vēlmei iestāties OECD.

Atbalstu Latvijai izteikuši Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Ungārijas, Somijas, Slovākijas, Dānijas valdību pārstāvji un valsts prezidenti. Latvijas valsts līderi uzrunājuši virkni citu valstu amatu brāļus, lūgdami, lai tie atbalsta valsts iestāju organizācijā.

Politologs Andris Sprūds: visticamāk uzņems Latviju un Kolumbiju


Foto: LETA

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds sarunā norāda, ka "OECD valstu vidū nav jūtams liels entuziasms, kas liecinātu par vēlmi paplašināties. Taču, lai saglabātu savu starptautisko nozīmību, saglabātu savu pievilcību, organizācijai ir jāpaplašinās. Pašreiz ir vesela virkne valstu, kuras ļoti aktīvi lobē, lai tiktu uzņemtas organizācijā, taču izskatās, ka paplašināšanās būs šaura. Uzņemšana varētu būt pēc modeļa 1+1, kad viena valsts būtu no Eiropas, bet otra no Latīņamerikas."

"Visticamāk šīs valstis būs Kolumbija un Latvija. Viens pluss mums ir aktīvais lobija darbs, taču to dara visi. Tas, kas ir nozīmīgs faktors, kas spēlē mūsu labā, ir mūsu virzība uz eirozonu. Gandrīz visas šī brīža eirozonas pārstāves ir OECD dalībvalstis (izņemot Kipru un Maltu), Latvijas virzība uz eiro ieviešanu ir zināma ekonomikas attīstības un garanta zīme," analizē Sprūds.

Tāpat pēc politologa domām virzība uz eirozonu varētu būt iemesls, kāpēc mums ir priekšrocības pār Lietuvu, kura arī vēlētos pievienoties OECD, bet ir lēnāka eiro ieviešanas procesā. 

Kā ‘bagātnieku klubā’ nokļuva Igaunija?


Foto: Publicitātes foto

Igaunija tika uzaicināta pievienoties jau 2007.gadā, bet par pilntiesīgu organizācijas locekli tā kļuva 2010.gadā.

"Pievienošanās organizācijai apstiprināja Igaunijas ekonomikas politikas veiksmīgumu un ekonomiskās vides stabilitāti. Šis solis vairos uzticību mums un padarīs mūsu valsti pievilcīgāku investīcijām," portālam "Delfi.ee" 2010.gadā norādīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets.

Būtisku informācijas fonu, kāpēc Igaunija tika uzņemta, sniedz OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija, kurš īsi pirms Igaunijas uzņemšanas OECD apgalvoja, "ka viena no galvenajām jomām, kuras pieredzi OECD valstis vēlētos pārņemt, ir Igaunijas fiskālā politika, konsolidācijas sekmīgums un Māstrihtas kritēriju izpilde krīzes laikā." Tāpat ģenerālsekretārs atzīmēja potenciālo Igaunijas lomu sarunās ar Krieviju par tās iestāšanos OECD pārskatāmā nākotnē.

Plusi, kāpēc Igaunija tika uzņemta, neizskatās sliktāki par tiem, kas šobrīd ir Latvijai. Tas dod cerības par veiksmīgu Latvijas iestāšanos OECD. Pašreiz svarīgi vai filozofiskā līmenī pati OECD spēs saprast, vai tai paplašināšanās ir nepieciešama.

Cik izmaksātu Latvijas dalība OECD?

Foto: DELFI

Pēc OECD datiem pašas organizācijas budžets 2012.gadā bija ap 350 miljoniem eiro (246 miljoni latu). Budžets tiek veidots no dalībvalstu iemaksām, apmērs tām tiek aprēķināts proporcionāli pret dalībvalstu ekonomiku izmēriem. Piemēram, Igaunijas dalībmaksa 2011.gadā bija 4,9 miljons eiro  ( 3,4 miljoni latu), tas ļauj aptuveni nojaust par kādu iemaksas apjomu runa būtu arī Latvijas gadījumā.

Lielākais OECD budžeta veidotājs ir ASV, kas 2012.gadā iemaksāja 22% no visas organizācijas budžeta, kā nākamā lielākā iemaksātāja ir Japāna ar 12,7% iemaksu, trešā ir Vācija ar 8,2% maksājumu. Igaunijas iemaksa veido 1,43 % no visa OECD budžeta, mūsu ziemeļu kaimiņi ir 16.vietā pēc lielāko budžeta  iemaksu apjomiem. 

Šogad, lai nodrošinātu sekmīgu lobiju trešajās valstīs par Latvijas iestāju OECD, Ārlietu Ministrijai ir atvēlēts 600 000 latu liels budžets. Tā gan ir summa, kurai jānodrošina lobija izmaksas trešajās valstīs ne tikai  iestājai OECD, bet arī eirozonā. Summai jānosedz arī lobija izmaksas gatavojoties ES prezidentūrai 2015.gadā

Ārlietu Ministrija ļoti cer uz pozitīvu iznākumu


Foto: DELFI

Latvijas Ārlietu Ministrija (ĀM) atgādina, ka Latvija jau vairākkārt paudusi vēlmi  pievienoties OECD.

1996. gadā Latvija kopīgi ar Igauniju un Lietuvu iesniedza deklarāciju, kurā tika pausta Baltijas valstu vēlēšanās nākotnē iegūt OECD dalībvalsts statusu. Latvijas mērķis pievienoties OECD atkārtoti pausts 2004.gadā un nostiprināts 2004.g. 17.augustā valdības pieņemtajās Latvijas un OECD sadarbības politikas pamatnostādnēs. Latvija pauda savu vēlmi pievienoties OECD arī 2006.gadā.

2012.g. 26.jūnijā OECD ģenerālsekretāram Gurijam iesniegta  Dombrovska vēstule ar Latvijas atkārtotu pieteikumu iestāties OECD.

ĀM pārstāvji pastāstīja, ka „Kopš pagājušā gada jūlija, kad sākās OECD  dalībvalstu diskusijas par iespējamo organizācijas paplašināšanos, esam veikuši lielu darbu gan lobējot Latvijas kandidatūru politiski OECD dalībvalstīs un pašā organizācijā, gan mērķtiecīgi sadarbojoties ar organizāciju formātos, kas pieejami ne-dalībvalstīm, piemēram OECD darba grupās un atsevišķos instrumentos."

Dalībvalstu vidū esot  kopēja izpratne, ka Latvija atbilst organizācijas dalībvalsts kritērijiem. Latvija to esot  apstiprinājusi ne tikai pateicoties politiskā lobija aktivitātēm, bet arī demonstrējot savu aktīvu līdzdalību organizācijas darbā un gatavību tajā iesaistīties arī dalībvalsts statusā, komentē ministrijas pārstāvji.

Ministrija uzskata, ka tas, vai lēmums par organizācijas paplašināšanos tiks pieņemts nākamajā nedēļā, atkarīgs no dalībvalstu spējas panākt politisku kompromisu. "Diskusijas turpinās un mēs ļoti ceram uz Latvijai pozitīvu iznākumu."

Vai OECD ekonomika šobrīd ir augoša?


Foto: Valsts kanceleja

Dati organizācijas mājaslapā liecina, ka OECD  dalībvalstu ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmajiem trim mēnešiem, pieaugusi par 0,4%. Salīdzinoši eirozonas ekonomika pirmajā ceturksnī piedzīvojusi samazinājumu 0,2% apmērā.

Organizācijas lielāko dalībvalstu ekonomikas augušas attiecīgi par 0,9% Japānai un 0,6% ASV.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!