Dokumentā pausta pušu apņemšanās "Rail Baltica II" kopuzņēmumā aicināt kā līdzvērtīgiem partneriem piedalīties arī Polijai un Somijai, un līdz šā gada jūlija beigām sagatavot kopuzņēmuma dibināšanas dokumentus. Lai šo mērķi minētajā laika periodā būtu iespējams sasniegt, ministri nolēma tuvāko mēnešu laikā tikties Igaunijā, uz šo pasākumu uzaicinot arī Polijas un Somijas ministrus - tikšanās laikā būtu jāvienojas par "Rail Baltica II" kopuzņēmuma dibināšanas galvenajiem aspektiem.
Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss, Igaunijas ekonomikas un komunikācijas lietu ministrs Juhans Parts un Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs deklarāciju parakstīja ikgadējās Baltijas valstu transporta ministru tikšanās laikā, kas šogad notika Rīgā.
Tikšanās laikā Lietuva informēja par savas šā gada otrajā pusē gaidāmās prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē prioritātēm transporta un sakaru jomā. Prezidentūras ietvaros paredzēts, ka septembrī Lietuvā tiks rīkota neformālā Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padome, tāpat gada otrajā pusē paredzēts Austrumu partnerības Transporta forums.
Jau ziņots, ka visas Baltijas valstis iecerēja šogad sākt projekta izpētes otro kārtu. Igaunijā jau ir noticis iepirkums, kurā, neskatoties uz lielu sākotnējo interesi, pieteicās tikai divi pretendenti, jo, kā atzinuši citi, sagatavošanās laiks bija īss, bet riski - lieli. Lētākais no izpētes piedāvājumiem ticis noraidīts, jo uzņēmumam bijis nodokļu parāds, savukārt uzvarētājs ir Igaunijas kompāniju konsorcijs. Līguma noslēgšanai vēl ir vajadzīgs Igaunijas valdības akcepts, kā arī aptuveni 10 miljonu eiro (7 miljonu latu) papildu piešķīrums no valsts budžeta, par ko Igaunijas valdība lems šā gada 17.janvārī.
Lietuva pagaidām nevar uzsākt šādu izpēti, jo tās tiesību aktos, kas bija pieņemti vēl līdz Lielbritānijas uzņēmuma AECOM īstenotajai izpētei, "Rail Baltica II" trase tika noteikta caur Šauļiem, nevis Paņevežu, kā to paredz AECOM izpētes rezultāti. Līdz ar to Lietuva ir uzsākusi nepieciešamās procedūras, lai šos lēmumus mainītu, taču rezultāts ir sagaidāms vien šā gada novembra vidū.
"Rail Baltica" projektā ES valstis varēs pretendēt uz finansējumu detalizētai izpētei sliežu ceļu savietojamībai, līnijas būvniecības darbiem, kuri sāksies pirms 2020.gada, kā arī savienojumu būvēšanai ar ostām un lidostām.
Iepriekšējas aplēses liecin, ka dzelzceļa projekta "Rail Baltica" realizēšanas variants Latvijā izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija pieļāvusi līdzfinansēt 85% no kopējām projekta izmaksām.
