Foto: DELFI

Neraugoties uz Baltkrievijas lēmumu neeksportēt zāģbaļķus, Latvijas kokrūpniekiem pagaidām pietiek koksnes resursu, sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš pastāstīja, ka koksnes resursu imports Latvijā ir samazinājies, taču vietējais piedāvājums jau vairākus gadus pēc kārtas saglabājas nemainīgs. Kopumā resursu patlaban pietiek. "Nevarētu teikt, ka mūsu ražotājiem noliktavas būtu tukšas un nebūtu, ar ko strādāt. Noliktavās ir baļķi un vismaz aprīļa sākumā bija pietiekami normāls resursu pieejamības līmenis," sacīja Klauss, piebilstot, lai arī Latvijā vairs nav iespējams importēt zāģbaļķus no Baltkrievijas, tas nenozīmē, ka būtu iestājies resursu deficīts.

Klauss atgādināja, ka šogad stājās spēkā Baltkrievijas pieņemtais politiskais lēmums neeksportēt zāģbaļķus. "Tas ir politisks lēmums, taču pagaidām mums resursu vēl pietiek. Ne jau no baltkrievu koka dzīvojām, taču tas mums deva iespēju ražot vairāk," sacīja Klauss, piebilstot, ka Latvijas kokrūpnieku ražošanas jaudas ir paredzētas ne tam, lai ne tikai pārstrādātu vietējo apaļkoku, bet arī iepirktu to apkārtējās valstīs, līdz ar to imports ir vēlams.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors uzsvēra, ka Latvija ieved būtiski vairāk zāģbaļķu nekā izved. Iepriekšējos gados lielākie importa tirgi bija Baltkrievija, Norvēģija un Lietuva, no kurām Latvijā tika ievests vairāk zāģbaļķu nekā izvests. Pērn izlīdzinājās arī Latvijas zāģbaļķu importa un eksporta attiecība ar Igauniju un patlaban no šīs kaimiņvalsts tiek izvests apmēram tikpat attiecīgo resursu, cik ievests. "Dažus gadus bija tā, ka igauņi vairāk no mums importēja nekā mēs no igauņiem, taču šobrīd apmēri ir līdzvērtīgi," teica Klauss.

Jau ziņots, ka šogad stājās spēkā Baltkrievijas lēmums par zāģbaļķu eksporta liegumu.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju, līdz šim Latvija no Baltkrievijas visvairāk ieveda tieši koksnes izstrādājumus un minerālproduktus. Savukārt galvenās Latvijas eksporta preces uz Baltkrieviju ir mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, optiskās iekārtas, ķīmiskie produkti, pārtika un tekstilpreces.

Latvijas Kokrūpniecības federācija ir dibināta 2000. gada 1. augustā, apvienojot meža nozares atsevišķas asociācijas, lai kopīgiem spēkiem strādātu pie mežsaimniecības, kokrūpniecības un mēbeļrūpniecības attīstības un konkurētspējas celšanu Latvijā. Tās mērķis ir veicināt Latvijas meža nozares attīstību sadarbībā ar ieinteresētajām institūcijām, veidot ilgtspējīgu, stabilu ekonomisko vidi meža nozares uzņēmumu attīstībai un konkurētspējas paaugstināšanai, kā arī nodrošināt Latvijas kokrūpniecības interešu starptautisku pārstāvniecību un asociāciju darbības attīstīšanu un koordinēšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!