Foto: Shutterstock
Šovasar nepieredzēti lielā karstuma dēļ bizness uzplaucis kā saldējumu ražotājiem, tā vietējiem lauksaimniekiem. Izmaiņas darba ikdienā izjutušas arī tūrisma aģentūras un daudzi citi.

Portāls "Delfi" piedāvā iespēju aplūkot dažas no nozarēm, kurās karstuma dēļ mainījās darba ikdiena.

Veikalos vairāk vietējo lauksaimnieku produkcijas

Foto: LETA

Pateicoties siltajam un saulainajam laikam, Latvijas lauksaimnieku produkcija šogad nobriedusi ātrāk un dažāda veida dārzeņi jau veido teju pusi no veikalu tīklu dārzeņu sortimenta.

"Veikalos ir nopērkami gan Latvijā auguši kartupeļi, sīpoli, kabači, kāposti, cukini, bietes, gurķi, tomāti, gan arī dārzeņi, kas parasti Latvijā ienāk vēlāk – cūku pupas, ķirbji," portālam "Delfi" atklāj veikalu tīkla "Elvi" sabiedrisko attiecību nodaļā.

Latvijas dārzeņi veikalos "Elvi" šobrīd veido 49,7% no kopējā dārzeņu sortimenta, atklāj uzņēmumā.

"Ja saglabāsies ražas novākšanai labvēlīgi laikapstākļi, jau augusta beigās veikalos parādīsies arī Latvijā auguši āboli un bumbieri," uzskata uzņēmuma pārstāvji.

Saldējuma pārdošanas apjomi sasnieguši rekordus

Foto: Publicitātes foto

Šogad laikapstākļi īpaši priecējuši pēc saules un saldējuma izsalkušos Latvijas iedzīvotājus. "Līdzās labam laikam, saldējuma biznesā ir arī citi svarīgi faktori, kas ietekmē patērētāju pieprasījumu pēc šī produkta. Pasaules topu augšgalā pēc apēstā saldējuma daudzuma uz vienu cilvēku ir nevis dienvidnieciskās zemes, kur vasara ir viscaur gadu, bet gan Skandināvijas valstis," portālu "Delfi" informē AS "Rīgas piena kombināts" un "Food Union" finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs.

"Raugoties uz cipariem, jāatzīst, ka šogad saldējuma sezona bija vairāk nekā veiksmīga. Salīdzinot ar 2017. gadu, pieprasījums pēc "Food Union" ražotā saldējuma Latvijas tirgū palielinājās par 20%. Tas ir ļoti labs rezultāts, kura pamatā nozīmīga loma ir mūsu komandas profesionālajam un saliedētajam darbam," atklāj uzņēmuma pārstāvis.

"Saldējums ir ļoti iecienīts produkts, lai atvēsinātos svelmes laikā. Visbiežāk šim nolūkam iedzīvotāji izvēlas "TIO" plombīra saldējumu, klasisko "Pola" saldējumu un "Karlsons" saldējumu ar upeņu-ābolu zapti. Turklāt mēs novērojam, ka vietējie saldējuma baudītāji labprāt nogaršo arī jaunās saldējuma garšas," stāsta "Food Union" saldējuma zīmolu vadītāja Sandra Usačeva.

Lai gan maijā ir bijuši vislabākie saldējuma pārdošanas rezultāti, tomēr lielākie saražotā saldējuma apjomi sasniegti jūnijā – 1338 tonnas saldējuma. Tas ir lielākais vienā mēnesī saražotā saldējumā apjoms "Food Union" vēsturē, atklāj uzņēmumā.

Gaisa kondicionieri uz izķeršanu

Foto: Shutterstock

Šajā vasarā pieprasījums pēc ventilatoriem ir audzis desmitkārtīgi, savukārt pieprasījums pēc kondicionieriem audzis 15 reizes, salīdzinot ar šo pašu laika periodu 2017. gadā, portālu "Delfi" informēja uzņēmumā "220.lv".

Valsts darba inspekcijā portālam "Delfi" skaidro, ka augusta sākumā ir saņemti vairāk nekā 40 iesniegumi vai cita veida informācija par nepiemērotu temperatūru darba telpās.

"Visbiežāk šāda informācija ir par dažādām noliktavām, veikaliem, birojiem, ražotņu telpām, kā arī autotransporta vadītājiem, kuru transportlīdzekļu kabīnes nav aprīkotas ar kondicionieriem. Par nepiemērotu temperatūru nesūdzas darbinieki, kas strādā ārā, piemēram, būvniecībā, ceļu būvē vai lauksaimniecībā nodarbinātie," skaidro Valsts darba inspekcijas pārstāve Linda Matisāne.

Jūlija beigās tika ziņots, ka vairākos veikalu tīklos vasaras pirmajos mēnešos strauji tika izpirkti ventilatori.

Līdzīgu situāciju, kad jūlija vidū Latvijā bija izpirkti visi ventilatori, Latvijas tirdzniecības nozare piedzīvoja 2010. gadā, kad valsti arī bija piemeklējis ilgstošs karstums. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā šogad piecos mēnešos ievesti kopumā 95 320 galda, sienas, grīdas, griestu, jumta vai loga ventilatori, kuru elektromotora jauda nepārsniedz 125 vatus. Visvairāk jeb 64 255 ventilatori ievesti no Polijas, vēl 23 474 importēti no Spānijas un 6151 – no Lietuvas.

Uz tropu zemēm – šogad mazāk

Foto: Shutterstock

Šovasar, kad tropiska vasara bija baudāma tepat, Latvijā, bija vērojama mazāka interese par vasaras ceļojumiem uz Vidusjūras reģionu, portālu "Delfi" informē SIA "Latvia Tours" atpūtas sektora vadītāja Inga Freiberga.

Freiberga gan papildina, ka tie ceļotāji, kuri ir iegādājušies savus ceļojumus laicīgi, dodas uz iepriekš plānotajiem kūrortiem. Tāpat savus ceļojumus vēl meklē tie, kuri vēlas pabūt citā vidē, iepazīt jaunas vietas un iegūt jaunu pieredzi, skaidro tūrfirmas pārstāve.

Tāpat viņa informē, ka šovasar uzņēmuma ceļojumu konsultantiem darba pietiek un ir vērojama ceļotāju pieaugoša tendence, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir ap 10%.

Ūdeņos – labākā atpūta, bet lielākā bīstamība

Foto: Publicitātes foto

Šī gada vasara ir bijusi dāsna aktīvās atpūtas un izklaides pakalpojumu sniedzējiem un tās baudītājiem.

"Salīdzinot 2017. un 2018. gada vasaras sezonas mēnešus, novērojām, ka bijis ievērojams apmeklētāju skaita un finanšu rādītāju pieaugums. Šogad aktīvo ūdens izklaides sezonu atklājām jau maijā, pateicoties siltajiem laikapstākļiem, turpretī 2017. gadā pilnvērtīgi tikai 1. jūlijā," portālam "Delfi" atklāj sporta kompleksa "333" mārketinga vadītāja Marta Kaktiņa.

Arī finanšu rezultātos, salīdzinājumā ar pagājušā gada mēnešiem, uzņēmums novērojis teju 200% kāpumu. "333" uzskata, ka liela nozīme ir arī sporta kompleksa ūdens atpūtas zonas daudzveidībai, kurā ir pieejams ne tikai veikborda kabelis, bet arī pludmale ar baltu smilti, volejbola laukumi, SUP dēļi un ūdensmoči. "Ja sākotnēji apmeklētājs bija plānojis izbraukt ar kartingu, tad karstajās dienās viņš apmeklēja arī ūdens zonu. Un otrādi – viena aktivitāte sekmēja otru," skaidro Kaktiņa.

Lai gan dažādu ūdens atrakciju pakalpojumu piedāvātājiem bizness šovasar tikai plaucis, valstī fiksēti daudz vairāk nelaimes gadījumi, kas saistīti ar ūdeņiem.

"Ugunsdzēsēji glābēji konstatējuši, ka noslīkušo cilvēku skaits ir tieši atkarīgs no laikapstākļiem – jo karstākas un saulainākas dienas, jo vairāk cilvēku noslīkst," portālu "Delfi" informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Palkavniece.

Neapdomīga un pārgalvīga rīcība, kā arī nezināšana nereti noved pie traģiskiem negadījumiem. Šogad četros siltajos mēnešos no ūdenstilpnēm izcelti jau 70 noslīkuši cilvēki, savukārt pagājušā gada trijos mēnešos tie bija 40 cilvēki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!