Foto: Reuters/Scanpix

Eiropas Komisijas (EK) gadiem ilgusī izmeklēšana pret "Gazprom" pirms divām nedēļām noslēdzās bez rēķina izrakstīšanas lielākajam Eiropas gāzes piegādātājam. Brisele naudas soda vietā panākusi vienošanos ar "Gazprom" par jauniem spēles noteikumiem. Taču tie aizvien būs dažādi Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm, šovakar ziņo LTV raidījums "de facto"

"Šie spriedumi vienmēr ir delikāti. Tas, ko mēs gribam panākt, ir, lai konkurences kropļojumi pazustu. Vai nu liekot maksāt sodu vai nosakot pienākumus. Šajā lietā – ar fonu, ar pierādījumiem lietā – uzlikt saistības bija labākais veids kā noņemt šķēršļus konkurencei," tā "Gazprom" nesodīšanu ar naudas sodu pamatoja atbildīgā komisāre Margrēta Vestagere .

LTV uzsver, ka Briseles secinājumi bija skaidri jau pirms vairākiem gadiem - "Gazprom" izmantojis dominējošo stāvokli, lai piecās valstīs, tostarp Latvijā, par gāzi paprasītu vairāk naudas. Šajā pavasarī internetā noplūda izmeklēšanas rezultāti. Kaut gan daļēji aizkrāsoti, tie nepārprotami parādīja, ka "Gazprom" izmaksas, lai nogādātu gāzi līdz Eiropas Savienības robežai, bija daudz zemākas nekā pārdošanas cenas. Noteiktās cenas piecās valstīs bija augstākas nekā Vācijā, kur funkcionēja gāzes tirgus.

Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) neslēpa, ka ar vienošanos ir ļoti apmierināts, bet, attiecībā uz sankciju nepiemērošanu, nākamnedēļ plāno apspriesties ar citiem Baltijas valstu ministriem, lai vienotos par kopīgu pozīciju.

Līdz pagājušajam gadam gāzi Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem piegādāja tikai kompānija "Latvijas Gāze", kurā trešdaļa pieder Krievijas "Gazprom". Kompānijas vadība allaž stāstīja, ka Latvijā gāzes cenas neesot uzpūstas, lai gan dati rādīja pavisam ko citu, piemēram salīdzinājums ar gāzes cenām Vācijā. Tagad par Eiropas Komisijas lēmumu "Latvijas Gāze" nevēlas izteikties, norādot, ka tas viņus neskarot.

Atšķirībā no Lietuvas, Latvija nav skrupulozi aprēķinājusi, vai un cik par gāzi pārmaksāts. Viens no bijušā monopolista "Latvija Gāze" akcionāriem Juris Savickis pauž, ka gāzes cenas var rēķināt dažādi, bet Latvijā tarifus pirms tirgus atvēršanas noteica valsts regulators, turklāt monopolistam bija jāuztur Inčukalna pazemes krātuve: "Visi grib lētāk dabūt to gāzi, bet galvenais jau vēl ir drošība. Tā kā tā vienkāršoti braukt virsū "Gazprom" un teikt, ka viņi ar mums slikti strādāja... Tieši otrādi - 20 gadus, kamēr "Latvijas Gāze" nebija sadalīta, visiem bija gāze, cik vajag, viss bija kārtībā."

Ko tad paredz Eiropas Komisijas un Gazprom vienošanās? Pirmā lieta – klienti reizi divos gados varēs lūgt "Gazprom" pārskatīt cenu. "Gazprom" var nepiekrist, bet tad pastāv iespēja tiesāties.

Otra lieta - klienti no "Gazprom" saņemto gāzi drīkstēs pārdot tālāk uz citām valstīm. Agrāk līgumos bija noteikts eksporta aizliegums, kas neļāva veidoties gāzes tirgum.

Trešā lieta - "Gazprom" klienti vienā valstī varēs palūgt gāzi piegādāt uz citu valsti. Profesionālajā žargonā tos sauc par "mijmaiņas" darījumiem. Ideālā variantā, nebūvējot jaunas gāzes caurules, šādai iespējai būtu jānodrošina brīva gāzes kustība.

Taču, ka uzsver LTV, nevar zināt, uz cik plašu klientu loku "Gazprom" to attiecinās. Vai uz visiem klientiem vai tiem, kam ilgtermiņa līgumi ar "Gazprom". Un tādu nav daudz. Turklāt "Gazprom" paredzējis par to iekasēt papildus maksu. Tā būs fiksēta, bet varētu tikt pacelta, ja nesegs "Gazprom" izmaksas.

"Šis ir zināms sadārdzinājums, kas varētu mazināt interesi par šādiem mijmaiņas darījumiem. Tas var sastādīt 5-10% no gāzes vērtības," rēķina Rolands Irklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs.

Vienošanās arī neļauj "Gazprom" klientiem Rietumeiropā, piemēram, Vācijā, kur ir tiešs "Nord Stream" savienojums ar Krieviju, lūgt piegādāt gāzi uz Latviju par tiem pašiem nosacījumiem.

"Šis Eiropas Komisijas lēmums un vienošanās ar "Gazprom" joprojām paredz tādu dalījumu. Ir lietas, kas var notikt tikai Baltijā un Austrumeiropā, savukārt Rietumeriropa ir cits tirgus, kur šādas saistības "Gazprom" neeksistē," pauž Irklis.

LTV uzvser, ka neviens īsti negaida, ka Eiropas Komisijas vienošanās ar "Gazprom" jūtami iespaidos gāzes cenas. Pēdējos gados tās jau sarukušas, pateicoties sašķidrinātajam terminālim Lietuvā un tirgus atvēršanai.

"Šobrīd patērētāji konkurences rezultātā var izdarīt spiedienu uz tirgotājiem un spiest, lai tiktu samazināts uzcenojums virs vairumtirdzniecības cenas. Otrs un, manuprāt, būtiskākais - patērētāji var izvēlēties sev vēlamāko risinājumu. Vai vēlas fiksēt cenu, iespējams viņi vēlas mainīgu cenu," saka Igaunijas gāzes tirgotāja "Enefit" vadītājs Latvijā Jānis Bethers. Uzcenojums par ko sacenšas tirgotāji veido ap 2-3% no gāzes cenas.

Tirgus atvēršanu kritizē "Latvijas Gāzes" akcionārs Savickis, jo aizvien Latvija pamatā pārtiek no Krievijas gāzes. Uz jautājumu, vai "Latvijas Gāze" nepiegādā klientiem arī sašķidrināto gāzi no Lietuvas, viņš atbild: "Paklausieties, ko mēs ņemsim sašķidrināto gāzi pirksim no lietuviešiem? Jūs esat kaut ko normālu nopircis no lietuviešiem?"

Agrākā monopolista "Latvijas Gāze" tirgus daļa mazumtirdzniecībā samazinājusies līdz 50%, lielā mērā to noteikusi valstij piederošā "Latvenergo" iesaistīšanās gāzes pārdošanā.

Pēdējā gada laikā gandrīz 20% gāzes Latvijā ieplūdusi no Lietuvas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!