Foto: F64
Valsts izdevumi, kas nebija paredzēti šā gada budžeta likumā un iekļauti plānotajā deficīta apjomā, bet līdz šim piešķirti dažādām vajadzībām, jau pārsnieguši 200 miljonus latu, tāpēc finanšu ministrs Einārs Repše (JL) "izsaka nopietnas bažas par spēju pildīt starptautiskās aizņēmuma programmas apņemšanās," informē Finanšu ministrija (FM).

"Ņemot vērā pašlaik jau sasniegto valsts konsolidēta budžeta deficīta līmeni, precizētās ieņēmumu un izdevumu prognozes, kā arī Saeimā pieņemtos lēmumus likumdošanā, citus deficītu ietekmējošos pasākumus un apzinātos riskus, izsaku nopietnas bažas par spēju pildīt Starptautiskās aizņēmuma programmas apņemšanās," norādījis Repše.

Par savām bažām viņš ceturtdien informēja Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL), uzsverot, ka nepieciešama vēl stingrāka disciplīna turpmākai budžeta deficīta ierobežošanai, neatbalstot ieceres, kas radīs negatīvu fiskālo ietekmi 2010. gadā, kā arī turpmākajos gados. "Mums aizvien ir pārāk liels budžeta deficīts, tādēļ fiskālajai disciplīnai ir jābūt stingrākai, un tas ir skaidrāk jāapzinās arī likumdevējam," norādījis finanšu ministrs.

FM norāda, ka salīdzinājumā ar decembrī pieņemto budžeta likumu pašlaik valsts konsolidētā budžeta izdevumu plāns jau palielināts par 216,8 miljoniem latu uz deficīta pieauguma rēķina. No tā 184,6 miljoni latu ir papildu izdevumi ieturēto pensiju atmaksai saskaņā ar Satversmes tiesas (ST) lēmumu un 12,3 miljoni latu kompensācijas pašvaldībām par neiekasēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Savukārt par 19,9 miljoniem latu valsts tēriņi palielinājušies, jo ministrijām un valsts iestādēm ļauts izlietot kopš pērnā gada kontos atlikušo ārvalstu finanšu palīdzību un pašu ieņēmumu līdzekļus. Tādejādi valsts izdevumu kopsumma pieaugusi, palielinot arī budžeta deficītu.

Turklāt FM prognozē valsts konsolidētā budžeta deficīta pieaugumu 22,9 miljonu latu apmērā, lai izpildītu ST spriedumu par izdienas pensiju atmaksu, kam vajadzīgi 5,5 miljoni latu. Savukārt 17,4 miljoni latu būs vajadzīgi Sociālā drošības tīkla papildu izdevumiem.

Repše arī informējis premjeru, ka pastāv valsts budžeta ieņēmumu neizpildes risks, jo līdz šim Saeimā jau ir iniciētas vairākas nodokļu politikas izmaiņas, kuru dēļ var neizpildīties nodokļu ieņēmumu plāns un samazināties 2011. gadā plānotie ieņēmumi. Kā piemēru ministrija min pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešanu viesu izmitināšanas pakalpojumiem, ko atbalstīja Saeimas deputāti.

Jau vēstīts, ka šī gada pirmajā ceturksnī valsts konsolidētā budžeta deficīts sasniedzis 180,8 miljonus latu. Savukārt konsolidētā kopbudžeta – valsts un pašvaldību budžetu kopā – deficīts sasniedz 132,7 miljonus latu.

Kopumā valsts budžeta ieņēmumi pirmajos trīs mēnešos bijuši 949,1 miljons latu, izdevumi - 1,12 miljardi latu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 672,9 miljoni latu, izdevumi - 729,3 miljoni latu, savukārt speciālā budžeta ieņēmumi - 280,6 miljoni latu, toties izdevumi - 405,5 miljoni latu.

Pērn valsts budžeta deficīts sasniedza 853,6 miljonus latu jeb 10% no IKP. Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka šogad deficīts nedrīkst pārsniegt 8,5% no IKP.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!