Aizvadītajā gadā vidējās darba samaksas kāpums bijis straujākais kopš Latvijas ekonomikas atkopšanās, pārsniedzot prognozēto, norāda Centrālās statistikas pārvalde (CSP). 2014.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 765 eiro, un salīdzinājumā ar 2013.gadu tā pieauga par 6,8% jeb 49 eiro.
2014.gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 741 eiro, sabiedriskajā sektorā – 813 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 750 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,4% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 6,1%.
Salīdzinot ar 2013.gadu, 2014.gadā vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, pieauga par 1,1%, kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 8,1%.
2014. gadā vidējā neto darba samaksa bija 560 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas – par 8,6%. Tas skaidrojams ar sociālās apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likmes samazināšanos no 11,0% līdz 10,5%, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās summas (neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem) pieaugumu no 2014. gada 1. janvāra.
No 2014. gada 1. janvāra mainījās valstī noteiktā minimālā alga – no 285 līdz 320 eiro jeb par 12,5%, kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.
2014.gadā reālais neto darba samaksas gada pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,6%, bija 8%.
2014.gada 4.ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 786 eiro un, salīdzinot ar 2013. gada atbilstošo periodu, tā pieauga par 6,6%. Sabiedriskajā sektorā pieaugums bija 6,6%, no tā vispārējās valdības sektorā – 7,5%, bet privātajā – 6,8%. Salīdzinot ar 2014. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī 2014. gada 4. ceturksnī pieauga par 1,7% (privātajā sektorā – par 0,8%, sabiedriskajā – par 3,3%, vispārējās valdības sektorā – par 2,1%).
2014. gadā visaugstākais vidējās algas līmenis bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas, nekustamo īpašumu nozarē, kā arī tirdzniecībā.
2014.gadā vidējā bruto darba samaksa straujāk augusi nekustamo īpašumu nozarē – par 11%, finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 9,8%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 9,4%, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – par 8,6%, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 8,3%.
Gan nekustamo īpašumu, gan finanšu un apdrošināšanas nozarē gada laikā darba samaksas fonds pieauga, bet darbinieku skaits, pārrēķināts normālā (pilna) darba laika slodzē, samazinājās. Savukārt pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits.
Gada laikā darbinieku skaita kritums bija vērojams arī apstrādes un ieguves rūpniecībā, enerģētikas un citu pakalpojumu nozarē.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis portālam "Delfi" prognozēja, ka šogad algu kāpums turpināsies, kaut sagaidāms, ka kāpums varētu nedaudz bremzēties. Izmaiņām darba samaksā ir pietiekami spēcīga inerce, kā dēļ uz ekonomikā novērojamajiem procesiem reaģē ar zināmu aizturi.
Līdz ar to vērojamā izaugsmes palēnināšanās līdzšinējo pieauguma tempu pamazām atdzesēs. Tomēr arī šogad uz vidējās algas izmaiņām nozīmīgu ietekmi atstās minimālās algas palielināšana. Tomēr, līdzīgi kā pērn, plānotais algu pieaugums nebūs visaptverošs, bet gan vairāk fokusēts uz svarīgāko darbinieku, vai noteiktu darbinieku grupu atalgojuma palielināšanu. Savukārt pirktspējai par labu nāks nodokļu samazinājums un jau ilgstoši esošā zemā inflācija, uzsver eksperts.
Savukārt DNB ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš portālam "Delfi" norāda, ka algu pieauguma dati ir kā spožs gaismas laukums citādi ne sevišķi līksmajā aizvadītā gada Latvijas ekonomikas kopainā.
Šobrīd valda liels satraukums par ekonomikas atdzišanu, bet algu dati rāda, ka nelabvēlīgi ārējie notikumi pagaidām nav apturējuši ekonomikas iekšēju "silšanas" procesu. Augstāku cenu vizuālā ilūzija pēc eiro ieviešanas un krīze vienā no lielākajiem eksporta tirgiem lika IKP pieaugumam piebremzēties. Taču Latvijas izaugsmes mehānisms nav apstājies vai salūzis.
"Svarīgākajās eksporta nozarēs, to lielākajos uzņēmumos notiek normāls attīstības process — jaudu palielināšana, produktu izstrāde, jaunu tirgu meklēšana. Ir jāizmanto visas saprātīgās iespējas attīstības paātrināšanai, bet panikai iemesla nav. Nozīmīgākais iemesls satraukumam ir ārvalstu tiešo investīciju plūsmas gandrīz pilnīga apstāšanās pērn. Tā daļēji saistīta ar ģeopolitiskās spriedzes pieaugumu. Kamēr situācija šajā aspektā neuzlabosies, uzlabojumu panākt būs grūti," norāda Strautiņš.
Bruto algu pieaugums esot svarīgākais "kanāls", caur ko ekonomikas izaugsme sasniedz sabiedrības vairākuma ikdienu. Taču arī nodokļu izmaiņām ir nozīme un šis jautājums atkal dienas kārtībā pacelts ļoti augstu.
