Darba ņēmēji Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visnegatīvāk noskaņoti pret valstī pārstāvētajiem darba devējiem, liecina personālatlases uzņēmuma "Amrop" pētījums par darba devēju tēlu.
Vaicāti, vai ieteiktu kādu uzņēmumu darbam, Latvijā pozitīvu darba ņēmēju vērtējumu no pārstāvētajiem 100 uzņēmumiem saņēma vien trīs.
Igaunijā pozitīvu novērtējumu saņēma seši uzņēmumi, bet Lietuvā pozitīvu vērtējumu ieguva 12 uzņēmumi, trešdien informēja "Amrop" konsultante Zane Čulkstēna.
"Noskaņojums ir kritisks," viņa atzina, skaidrojot - tas nozīmē, ka ir jāceļ darbinieku, uzņēmumu un valsts pašapziņa.
Starp visaugstāk novērtētajiem uzņēmumiem Latvijā ir informācijas tehnoloģiju un komunikācijas pakalpojumu, banku, farmācijas un transporta kompānijas. Savukārt viszemāk novērtētie ir mazumtirdzniecības, apdrošināšanas un būvniecības sektori.
"Varbūt mazumtirdzniecība tika novērtēta visnegatīvāk, bet šajā sektorā ir uzņēmumi ar labu tēlu, piemēram, "Statoil"," minēja Čulkstēna.
Saskaņā ar "Baltic Employer Branding Index" rezultātiem, dažādām sociodemogrāfiskām grupām ir dažādas vajadzības, piemēram, sievietēm, daudz svarīgāk ir tas, cik tuvu mājām atrodas darba vieta, kā arī darba drošība. Tāpat darba drošība ir svarīga darbiniekiem pirmspensijas vecumā.
Savukārt vadītājiem, salīdzinot ar pamatdarbiniekiem, svarīgāka ir iespēja strādāt no mājām.
Liela nozīme ir priekšstatam par uzņēmuma stabilitāti, un uztvere par viena uzņēmuma stabilitāti Baltijā var atšķirties, klāstīja Čulkstēna. "Nekad nav par daudz lielīties," viņa teica.
Latvijā darba devēju tēls ir cieši saistīts ar darbinieku iekšējo apmierinātību, proti, tā kā esam maza valsts, daudzi kādā uzņēmumā ir strādājuši vai pazīst kādu, kurš tur strādājis, klāstīja Čulkstēna.
Pirmā izplatītākā darbinieku sūdzība ir par algu apmēru, bet otrā - par sliktu attieksmi pret darbiniekiem. Alga ir svarīga faktos, bet darba devēju izvēlē ir svarīgi arī pašapliecināšanās, korporatīvā reputācija, korporatīvā atbildība, darba ieguldījums u.c., liecina pētījums.
"Baltic Employer Branding Index" secināts, ka atalgojuma ziņā Latvija ir visnevienlīdzīgākā Baltijā. Proti, Latvijā ir vislielākās atšķirības starp zemāko algu līmeni, par ko gatavi strādāt bāzes darbinieki un optimālo algu līmeni augstākā līmeņa vadītājiem.
"Zemākā līmeņa darbinieki Latvijā saņem ievērojami mazāk nekā šādi darbinieki Igaunijā, bet augstākā līmeņa vadītāji saņem vairāk nekā Igaunijā," piebilda Čulkstēna.
Saskaņā ar pētījuma datiem darbinieki Baltijā ir atvērti jauniem darba piedāvājumiem, poti, lai arī viņi ir apmierināti ar esošo darba vietu, tas neattur pieteikties uz citām darbavietām, un atsevišķi darbinieki ir gatavi darbu mainīt ik pēc trim gadiem jebkurā gadījumā.
Tāpat virkne darba ņēmēju ir gatavi pārcelties uz dzīvi citā valstī, tostarp 50% augstākā līmeņa vadītāju tas nesagādātu problēmas. Jautājums gan ir, uz cik ilgu laiku, piebilda Čulkstēna.
"Baltic Employer Branding Index" ietvaros aptaujāti vairāk nekā 7000 respondentu Baltijas valstīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
