Kā informēja Kultūras un sporta centra "Daugavas stadions" administrācijas vadītāja Dita Migala, starp centru un "LNK Industries Partnership" šodien noslēgtais līgums paredz, ka būvdarbi ir jāpabeidz līdz 2018.gada 15.maijam, proti, pirms Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, palielinot stadiona skatītāju sēdvietu skaitu līdz 10 000.
Paredzams, ka būvdarbi stadionā tiks sākti nākamā gada aprīlī, bet līdz tam tiks izstrādāts būvprojekts.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa norāda, ka parakstītais līgums ir īpaši svarīgs. Pirmkārt, tas paredz izbūvēt ļoti veiksmīgu stadiona tribīņu risinājumu gan kultūras, gan sporta pasākumu vajadzībām. Otrkārt, tas ir pirmais projektēšanas un būvdarbu līgums apjomīgajā Daugavas stadiona atjaunošanas projektā, kam laika gaitā sekos pārējās stadiona teritorijas apbūves projektēšanas un būvniecības darbi, lai līdz 2022.gadam pabeigtu iecerēto kultūras un sporta kvartāla daudzfunkcionālo apbūvi.
Līgums paredz pārbūvēt stadiona tribīni, izbūvējot divas sānu tribīnes, kas organiski ieskaus stadiona centrālo laukumu. Iecerēts, ka jauno tribīņu virs zemes paceltā konstrukcija ļaus cilvēkiem brīvi pārvietoties zem tribīnēm zemes līmenī. Tas būtiski atvieglos kultūras un sporta pasākumu norisi, piemēram, vairāki tūkstoši Dziesmu un deju svētku dalībnieku varēs ātri gan uziet, gan noiet no centrālā stadiona laukuma. Savukārt virs zemes paceltās tribīnes netraucēs pārredzēt stadionu, kas ir vienlīdz būtiski gan kultūras, gan sporta pasākumiem. Tāpat tribīnēs būs speciāli izbūvētas vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
"Daugavas stadiona" valdes loceklis Elmārs Martinsons akcentē, ka Eiropas fondu finansējuma nosacījumi neļauj kavēties ar pārējo iecerēto kultūras un sporta kvartāla objektu būvniecību, tādēļ jau šoruden tiks izsludināts konkurss par visas kvartāla teritorijas attīstības risinājuma izstrādi, kurā tiks izstrādāts kvartāla apbūves arhitektoniskais un funkcionālais risinājums, kā arī telpiskās attīstības vīzija visiem kvartāla jaunajiem objektiem.
"LNK Industries Partnership" tiesības īstenot stadiona tribīņu būvniecības projektu ieguva konkursa rezultātā, kurā būvfirmas piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko, ņemot vērā zemāko cenu, garantijas termiņu un garantijas laika apdrošināšanas summu.
Kā ziņots, stadiona attīstības risinājums paredz, ka līdz 2022.gadam stadionā tiks izbūvēta vieglatlētikas arēna treniņu un sacensību vajadzībām, dabīgās zāles futbola laukums, bobsleja starta estakāde, vieglatlētikas iesildīšanās laukums treniņu norisei, vieglatlētikas manēža vieglatlētikas treniņiem un sacensībām, treka riteņbraukšanas un komandu sporta spēļu treniņiem, kā arī fitnesa, bodibildinga u.c. sporta veidu vajadzībām, multifunkcionāla halle basketbola treniņiem un sacensībām, kā arī citu komandu sporta spēļu sacensību norisei, ledus halle hokeja, daiļslidošanas un kērlinga treniņu un sacensību vajadzībām. Tāpat teritorijā ir plānota privāto investīciju objektu attīstība, paredzot telpas sportistu viesnīcai, mazumtirdzniecībai, birojiem un tādiem sporta veidiem kā cīņas sports, bokss, taekvondo, džudo.
Projektu īsteno Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions" sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību. Stadiona atjaunošanu un jaunu objektu izbūvi finansēs no pieejamajiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem 40 191 396 eiro apmērā, ko papildinās valsts līdzfinansējums 7 092 600 eiro apmērā.
Projekta konsultanti SIA "Ernst&Young Baltic" aprēķinājuši, ka stadiona projekts līdz 2037.gadam nodrošinās aptuveni 63 miljonu eiro atdevi Latvijas ekonomikai. Nozīmīga būs arī projekta būvniecības izmaksu radītā pozitīvā ietekme uz ekonomiku.
