Foto: LETA

Eiropas Centrālā banka (ECB) pilnībā neizslēdz deflācijas iespējamību eirozonā, tomēr deflācijas risks ir ierobežots, piektdien Vācijas laikrakstā "Handelsblatt" publicētā intervijā norāda ECB prezidents Mario Dragi.

"[Deflācijas] risks nevar tikt izslēgts, tomēr tas ir ierobežots," uzskata Dragi.

"Ja inflācija pārāk ilgi ir pārāk zema, tad var rasties situācija, kad cilvēki sāk cerēt uz turpmāku cenu samazinājumu un atliek tēriņus. Mēs šo punktu vēl neesam sasnieguši. Tomēr mums šim riskam ir jāsagatavojas," viņš piebilda.

Gada inflācija eirozonā novembrī veidoja vien 0,3% un, ņemot vērā naftas cenu kritumu pasaules tirgū, ir pamats uzskatīt, ka tā turpinās samazināties.

Zema inflācija vai pat patēriņa cenu samazinājums varētu šķist labas ziņas patērētājiem, tomēr no ECB viedokļa šāda situācija var radīt apburto loku, kad uzņēmumi un mājsaimniecības atliek tēriņus, kas negatīvi ietekmē pieprasījumu, tādējādi spiežot ražotājus samazināt ražošanas apjomu un likvidēt darba vietas.

Līdz šim ECB ir īstenojusi plašu pasākumu kopumu, lai censtos atgriezt inflācijas līmeni eirozonā pie 2%, kas tiek uzskatīts par nozīmīgu ekonomikas veselībai.

Dragi uzver, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir palielinājies risks, ka ECB varētu arī neizdoties nodrošināt cenu stabilitāti.

Tādējādi ECB šobrīd gatavojas veikt izmaiņas tās šobrīd īstenoto pasākumu apjomā, ātrumā un kopumā, tādējādi nodrošinot iespēju nepieciešamības gadījumā adekvāti reaģēt uz ilgstošu zemas inflācijas periodu.

ECB līdz šim ir samazinājusi tās procentu likmes līdz rekordzemam līmenim, bankām nodrošinājusi vēl nepieredzētu apjomu ar lētiem aizdevumiem un sākusi īstenot aktīvu iegādes programmas, lai finanšu sistēmā iepludinātu likviditāti.

Tomēr inflācijas saglabāšanās zemā līmenī vai pat deflācija ir likusi ECB sākt apsvērt iespēju īstenot tā dēvēto kvantitatīvo stimulēšanu.

Šo pasākumu gaitā ievērojamā apjomā tiek iegādātas valstu parādsaistības, un šāda veida stimulēšanu jau izvēlējušās centrālās bankās vairākās valstīs savu ekonomiku atbalstīšanai, taču ECB līdz šim no tās ir atturējusies.

Runājot par ekonomisko situāciju eirozonā, Dragi intervijā "Handelsblatt" pauž viedokli, ka eirozonu sagaida ilgstošs vājuma periods, nevis krīze.

Viņš arī pauž piesardzīgu optimismu, ka ECB īstenotie pasākumi palīdzēs visām eirozonas dalībvalstīm 2015.gadā atgriezties pie izaugsmes.

Dragi norāda, ka eirozonas valdībām ir svarīgi turpināt tik nepieciešamās strukturālās reformas, tādējādi sakārtojot to ekonomikas.

"Es uzskatu, ka ir pārāk daudz birokrātijas un nodokļi ir pārāk augsti," intervijā norāda Dragi.

"Nodokļu slogs Eiropā ir viens no lielākajiem pasaulē. Tas ir nopietns šķērslis konkurētspējai," viņš piebilda.

Dragi izteicās, ka darba tirgus elastības palielināšana, birokrātijas samazināšana un nodokļu samazināšana eirozonā notiek, bet tā notiek pārāk lēni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!