Foto: AFP/Scanpix/LETA
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) nav pret depozītu sistēmas ieviešanu, taču uzskata, ka tas jādara pakāpeniski, vispirms sākot ar stikla taru, portālu "Delfi" informē federācija. LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure skaidro, ka ar plānoto depozītu sistēmu tiks savākti vien 1-2% atkritumu, kas ir pārāk niecīga daļa un nesniedz vēlamos rezultātus.

"Mēs neesam pret depozītu sistēmu kā tādu. Depozītu sistēmas sākotnējais mērķis bija maksimāli savākt iepakojumu, ko var atkārtoti izmantot. Pašlaik tajā variantā, ko piedāvā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), depozītu sistēmas mērķis ir ļoti neskaidrs, tā kopā savāc tikai 1-2% no kopējā atkritumu apjoma," atklāj Šure. Viņa skaidro, ka sistēmas realizācijai nepieciešamas 30 miljonu eiro investīcijas un katru gadu vēl 15 miljoni eiro apsaimniekošanai.

"Šobrīd mēs izskatām variantu par to, ka varētu sākt ar stikla taru. Tie būs depozītu sistēmas paši pamati. Paralēli izveidosim rīcības plānu arī konteineru sistēmai, kas šķirotu visu pārējo," skaidro Šure. Viņa uzskata, ka šādā veidā iedzīvotāji tiktu pievērsti videi draudzīgāku iepakojumu izmantošanai, kā arī pamazām tiktu sakārtota atkritumu šķirošanas sistēma, kas būtu pieejama visiem iedzīvotājiem. Viņasprāt, tas būtu pirmais solis kopējās vides sakārtošanai. Vēlāk tiktu skatītas arī konteineru sistēmas uzlabošanas iespējas, kā arī tas, kā strādā atkārtoti lietojamais iepakojums. "Jāskatās plašāk. Tas nebūtu arī tik nesamērīgi dārgi iedzīvotājiem un uzņēmējiem," norāda LPUF padomes priekšsēdētāja.

LPUF iestājas par diskusiju lielākas skaidrības ieviešanai. "Mēs ļoti gribam šo diskusiju, lai varētu izvērtēt visus aspektus. Bet mēs nesakām, ka esam pret depozītu sistēmu. Jautājums ir tikai – ko un kā labāk darīt, par cik darīt. Lai nebūtu tā, ka ar ļoti dārgas sistēmas ieviešanu pilnā apjomā, mēs savāksim smieklīgu apjomu. Tāpēc mēs esam atvērti sarunai, lai noskaidrotu, kas būs labāk iedzīvotājiem, Latvijai, sabiedrībai un arī biznesam. Jo pirktspēja ir tik liela, cik tā ir," pauž Šure.

Jau ziņots, ka VARAM valdībai izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumos, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir Zemkopības ministrija (ZM).

ZM iebilst pret grozījumiem Iepakojuma likumā, jo likumprojektā nav sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!