Atbildīgās institūcijas pēdējo mēnešu laikā vairākkārt izpelnījušās publisku kritiku par lēno jaunā plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ieviešanu. Pamazām šajā procesā gan vērojams progress, tomēr no 4,4 miljardiem eiro, kas pieejami no ES fondiem, līdz šim izmaksāts ir tikai 101 miljons jeb 2,3%, liecina otrdien valdībā uzklausītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums.
Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) vērtējumā patlaban zaudēts ir aptuveni pusotrs gads, kas lielā mērā saistīts ar izmaiņām fondu finansējuma administrācijā. Tomēr viņa pauž pārliecību, ka šobrīd uzņemtais temps ir labs.
Par īpaši satraucošu ministrija sauc kavēšanos ar apjomīgo dzelzceļa elektrifikācijas projektu, ieguldījumiem veselības nozarē, kā arī degradēto teritoriju revitalizāciju.
Jaunais ES fondu finansējuma plānošanas periods sākās 2014. gadā un noslēgsies 2020. gadā. Jāpiebilst, ka nav apgūti vēl visi iepriekšējā plānošanas periodā pieejamie līdzekļi - līdz šī gada oktobra beigām pieejams riska kapitāla un mezanīna aizdevumu programmās atvēlētais finansējums kopumā 15 miljonu eiro apmērā.
'Caurums' ceļu būvē
Saskaņā ar FM ziņojumu līdz šī gada 1. jūlijam maksājumu plāns ir izpildīts par 78%, bet no gada plāna (314,9 miljoniem eiro) tas ir izpildīts 20,3% apmērā. Lielākais "caurums" ir valsts galveno autoceļu projektos (7,3 miljoni eiro), tomēr ministrija ir pārliecināta, ka būvniecībai labvēlīgo laikapstākļu dēļ, kā arī, balstoties uz projektu finanšu plūsmu, šī gada plāns tiks sasniegts.
Kā informē FM, aizvien nav apstiprināts regulējums 14 pasākumiem, kam saskaņā ar grafiku jau bija jābūt. Ministrija gan uzsver, ka izdevies kopumā izpildīt finansiāli ietekmīgāko investīciju uzsākšanas uzdevumus un tāpēc kopumā finansiālā nobīde saglabājas salīdzinoši neliela.
Tiesa gan, noteikumu apstiprināšana vēl nenozīmē, ka programmas ir "atvērtas" un finansējums jau pieejams uzņēmumiem vai valsts iestādēm.
Risks veselības nozarē un dzelzceļa megaprojektā
FM izceļ vairākas ES fondu programmas, kur kavēšanās ir vissatraucošākā.
"Attiecībā uz plānotajiem ieguldījumiem veselības aprūpes jomā arvien kritiskāk pieaug risks darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" izvirzīto uzraudzības un finanšu rādītāju sasniegšanai," vēsta FM.
Šo kavēšanos izraisījusi vairākkārtēja Pasaules bankas veiktā pētījuma analīzes termiņa pagarināšana. Šajā gadījumā galvenais kavēšanās iemesls esot neveiksmīgā sadarbība ar Pasaules bankas piesaistīto apakšuzņēmēju.
Tāpat joprojām nav skaidrības par dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta īstenošanu. Šim mērķim ir pieejami 346,6 miljoni eiro. Jūlijā no Eiropas Komisijas saņemta vēstule, kurā tā pauž bažas par projekta nākotni, kā arī norāda, ka kritiski ir tuvākajā laikā pieņemt lēmumu par projektu - tā virzību vai finansējuma izmantošanu citiem mērķiem.
Aizkavējusies arī degradēto teritoriju revitalizācijas projektu īstenošana. Kā informē FM, saskaņošanā ir ziņojums par iespēju par šim mērķim pieejamo naudu īstenot koncertzāles projektu.
Uzplaukumu sola nākamgad
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) atzīst, ka kavējumiem fondu apguvē ir ietekme uz IKP. Kā ziņots, tiek pieļauts, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijas ekonomikā vērojama stagnācija.
"Ja mēs redzam iekavējumus fondu apguvē, tie rezultējas ārkārtējā kritumā būvniecības nozarē. Samazinājums būvniecības nozarē šobrīd varētu būt no 18 līdz 20% pret iepriekšējo gadu," secina ministrs, piebilstot, ka kavējumi jo īpaši skar tās programmas, kas saistītas ar celtniecību.
"Savukārt nākamgad mēs redzēsim tieši otrādu tendenci – arī uzplaukumu tautsaimniecībā. Šīs fondu programmas tiks iedarbinātas. Reāli nākamajā būvniecības sezonā tās tiks aktīvi darbinātas un fondi tiks apgūti," viņš sola.
Ašeradens aizkavēšanos pamato ar to, ka "fundamentāli mainījās pats programmas apguves veids". Mainījās pats finansētājs, kas tagad ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas nodrošina programmas, un ministrijas ir tās, kas rada noteikumus.
Tāpat Eiropas Komisija ārkārtīgi būtiski mainījusi "uzstādījumus par to, kādā veidā pāriet no naudas apgūšanas uz naudas ieguldīšanu". Ministrijām bija nepieciešams laiks, lai mainītu šo pieeju, kā arī ieildzis saskaņošanas process, skaidro Ašeradens
Ministrs gan ir pārliecināts, ka plānošanas periodā pieejamie līdzekļi tiks apgūti: "Notiekot izmaiņām ar Lielbritānijas dalību Eiropas Savienībā, visticamāk, tiks nopietni pārskatīti budžeta jautājumi. Mums būtu absolūtu svarīgs jautājums, vai mēs tiešām esam visas programmas iedarbinājuši."
"Es domāju, ka šobrīd mēs salīdzinoši labā tempā ejam. Mēs esam stipri novēloti sākuši fondu apgūšanu, apmēram pusotrs gads ir zaudēts," atzīst finanšu ministre Reizniece-Ozola. Viņa uzsver, ka kavējumi lielā mērā saistīti ar fondu uzraudzības sistēmas maiņu: "Ja vēlreiz ir jāizgudro divritenis no jauna, jāaizvieto sistēma, kas gadiem ir strādājusi, tas prasa laiku. Tagad ministrijas diezgan labi strādā ar noteikumu izstrādi, arī ar projektu atlasi."
Viņa pauž prieku, ka otrdien valdība vienojusies par zinātnisko institūciju un augstskolu finansējuma sadalījumu.
"Vēl priekšā ir veselības finansējuma sadalījums, dzelzceļa elektrifikācijas projekts un kultūras ministrijas projekti, kur līdz galam jāvienojas, kā tie tiek īstenoti. Tā iespringstot, to visu var pagūt laikā. Temps šobrīd ir uzņemts ļoti labs. Mans pienākums, protams, ir visu laiku valdībai dot signālus, atgādināt, lai mēs neatslābstam."
