Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nolēmusi svītrot no izskatāmo lietu saraksta "Yelverton Investments B.V." un citu uzņēmumu sūdzību pret Latviju, uzliekot Latvijai tomēr pienākumu izmaksāt iesniedzējiem kompensāciju 5000 eiro apmērā par tiesāšanās izdevumiem, informēja Ārlietu ministrija.
Nīderlandē reģistrētais "Yelverton" bija viens no atslēgas uzņēmumiem Ventspils tranzītbiznesā, kura īpašnieki bijuši dažādu spekulāciju objekts.
Sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja tiesības iesniegt protestus par tiesas spriedumiem, kas jau ir stājušies spēkā, neatbilst tiesiskās paļāvības un tiesu neatkarības principiem un tādēļ pārkāpj Konvencijas 6.pantu. Šis pants nosaka tiesības uz taisnīgu tiesu.
Tiesa savā lēmumā norādīja, ka laikā kopš sūdzības iesniegšanas ir stājies spēkā jauns normatīvs regulējums, turklāt identisku iesniedzēju sūdzību jau ir izskatījusi Satversmes tiesa (ST), pēc kuras Augstākā tiesa noraidīja iesniedzēju lietā iesniegto Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja protestu. Tiesa atzina, ka tādējādi sūdzībā identificētā problēma nacionālā līmenī jau ir novērsta un sūdzības tālāka izskatīšana tiesā nav pamatota.
2013.gada pavasarī ST atzina par neatbilstošām valsts pamatlikumam AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājam piešķirtās tiesības iesniegt protestu par spēkā stājušos tiesas spriedumu. Apstrīdētā likuma norma gan vairs nav spēkā kopš šā gada 1.janvāra.
Kā informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, lieta tika ierosināta, lai vērtētu Civilprocesa likuma 483.panta daļas par AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja tiesībām iesniegt protestu atbilstību Satversmes 92.pantam.
Apstrīdētā norma noteica, ka protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu AT Senātam var iesniegt AT priekšsēdētājs, AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs vai ģenerālprokurors, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk nekā desmit gadi, savukārt Satversmes 92.pants nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.
Pieteikuma iesniedzēji - SIA "IAG", "IAG Industrieanlagen GmbH", "Yelverton Investment B.V." un "Yelverton Investments B.V." - norādīja, ka AT Senāts pieņēma izskatīšanai protestu par rajona tiesas spriedumu lietā, kurā viņi bija iesaistīti. Protestu Senātam iesniedza AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs. Pieteikuma iesniedzēji pauda uzskatu, ka tiesībām uz taisnīgu tiesu neatbilst regulējums, kas paredz, ka viena un tā pati amatpersona gan iesniedz protestu, gan nosaka kārtību, kādā izskatāms iesniegtais protests.
Pirms lietas izskatīšanas pieteikuma iesniedzēji izteica lūgumu vērtēt arī Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 63.punkta atbilstību Satversmes 92.pantam. Šajā normā ir paredzēts, ka sūdzība, kas iesniegta līdz Civilprocesa likuma 483.panta grozījumu spēkā stāšanās dienai, izskatāma saskaņā ar tiem noteikumiem, kādi bija spēkā sūdzības iesniegšanas dienā.
Saeima, ņemot vērā to, ka apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku, lūdza izbeigt tiesvedību šajā lietā.
ST norādīja, ka, apsverot jautājumu par tiesvedības izbeigšanu, tai ir jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt personu pamattiesības un novērst visas negatīvās sekas, kas personām radušās saistībā ar apstrīdēto normu.
Savukārt attiecībā uz Civilprocesa likuma pārejas noteikumu normu ST atzina, ka lieta, kas ir ierosināta pēc iesniegtā protesta, šobrīd jau ir nodota iztiesāšanai, tātad pārejas noteikumu 63.punkts nav piemērots attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem un nevar radīt tiem Satversmes 92.pantā noteikto pamattiesību aizskārumu. Tādējādi tiesa nolēma turpināt tiesvedību, nepaplašinot prasījuma robežas, pastāstīja Kovalevska.
ST norādīja, ka viens no Satversmes 92.panta elementiem ir tiesas objektivitātes garantijas. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi tiesas objektivitātes jeb neitralitātes prasībai ir divi aspekti - subjektīvais un objektīvais. Pirmkārt, tiesai jābūt subjektīvi neitrālai, proti, nevienam tiesnesim nedrīkst būt personiski aizspriedumi. Otrkārt, tiesai jābūt neitrālai no objektīvā viedokļa. Tas nozīmē, ka jāsniedz pietiekamas garantijas tam, lai izslēgtu jebkādas lietas dalībnieku vai sabiedrības pamatotas vai šķietamas šaubas par tiesas objektivitāti.
ST atzina, ka apstrīdētā norma var radīt šaubas par tiesas objektivitāti. Apstrīdētā norma pieļauj to, ka Senātā tiek izskatītas lietas, kas ierosinātas pēc pašas tiesas iniciatīvas. Šāds regulējums ir pretrunā ar taisnīgas tiesas principu. Tādējādi apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92.panta pirmajam teikumam.
Pieteikuma iesniedzēji lūdz atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no tās pieņemšanas vai piemērošanas brīža. ST ņēma vērā to, ka, normu atzīstot par spēkā neesošu no kāda pagātnes brīža, tiktu aizskarta citu konkrētās civillietās iesaistīto personu tiesiskā paļāvība un tiesības uz taisnīgu tiesu. Šādā gadījumā minēto personu pamattiesību ierobežojums varētu būt lielāks nekā iespējamās šaubas par tiesas objektivitāti.
Samērojot pieteikuma iesniedzēju tiesības uz objektīvu tiesu un nepieciešamību aizsargāt citu personu tiesisko paļāvību un tiesības uz taisnīgu tiesu, ST norādīja, ka pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu ir iespējams novērst, piemērojot Civilprocesa likuma normas atbilstoši Satversmes 92.panta pirmajam teikumam. Lai novērstu pat šķietamas šaubas par tiesas neobjektivitāti, kasācijas tiesvedībā ierosinātā lieta būtu jāizskata paplašinātā - vismaz septiņu - senatoru tiesas sastāvā.
Līdz ar to ST nosprieda atzīt Civilprocesa likuma 483.pantu daļā par AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja tiesībām iesniegt protestu (redakcijā līdz 2013.gada 1.janvārim) par neatbilstošu Satversmes 92.panta pirmajam teikumam. Bez tam ST noteica, ka lietas, kas ierosinātas pēc Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja protesta, izspriežamas paplašinātā Senāta sastāvā, nodrošinot Satversmes 92.pantā garantētās personu tiesības uz objektīvu tiesu.
Līdz ST lēmumam šajā lietā pērn maijā AT Senāts apturēja tiesvedību lietā, kurā bija paredzēts izskatīt AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja Zigmanta Genca protestu par Ventspils tiesas spriedumu, ar kuru atzīta par nenotikušu 2009.gada nogalē sasauktā "Ventbunkera" akcionāru sapulce.
Tomēr Senāts konstatēja, ka prasītāji vērsušies ST ar konstitucionālo sūdzību, kuras tālākā virzība varētu ietekmēt tiesvedību Senātā izskatāmajā civillietā. Ņemot vērā minēto, Senāts šajā lietā apturēja tiesvedību līdz jautājuma izlemšanai par minēto konstitucionālo sūdzību.
AT Senātā protestu par Ventspils tiesas 2011.gada 13.decembra spriedumu, kas pieņemts, izskatot "Yelverton Investments B.V.", "Yelverton Investment B.V.", "IAG Industrieanlagen GmbH" un "IAG" prasību pret "Ventbunkeru", pagājušā gada martā iesniedza Gencs.
Kā ziņots, Ventspils tiesa 2011.gada decembrī atzina 2009.gada 18.decembrī sasaukto "Ventbunkera" akcionāru sapulci par nenotikušu, atzina, ka šai sapulcei netika izveidots Komerclikumā norādītais akcionāru saraksts, kā arī atzina, ka sapulce nebija tiesīga pieņemt akcionāru sapulces lēmumus, jo šādu lēmumu pieņemšanai nebija pārstāvēta vismaz puse no "Ventbunkera" pamatkapitāla.
Tāpat Ventspils tiesa atzina, ka 2009.gada 18.decembrī netika veiktas likumīgas un tiesīgas izmaiņas "Ventbunkera" padomē, kā arī atzina par nepamatotiem un prettiesīgi iesniegtiem 2009.gada 22.decembrī Uzņēmumu reģistrā "Ventbunkera" vārdā iesniegtos dokumentus, kuros lūgts reģistrēt izmaiņas "Ventbunkera" padomē un valdē.
Par nepamatotu un prettiesīgi iesniegtu spriedumā tika atzīts ar 2009.gada 21.decembri datētais pieteikums komercreģistra iestādei par izmaiņām, ar tā paša gada 18.decembri datētais dokuments, kas nosaukts par izrakstu no "Ventbunkera" 2009.gada 18.decembra ārkārtas akcionāru sapulces protokola, un ar šo pašu dienu datētais dokuments, kas nosaukts par izrakstu no "Ventbunkera" 2009.gada 18.decembra padomes lēmuma.
