Valstij vajadzētu iedrošināt nozares, lai tās pašas noteiktu minimālās algas savās nozarēs, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina bijusī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore un bijusī Valsts prezidenta padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīna Egle.
Risinot mazo algu problēmas, Egle iesaka vispirms pārliecināties, kāds ir patiesais algu apmērs. "Jābūt izpratnei par to, vai tie 80%, kas Latvijā saņem minimālo algu, patiešām šādu algu saņem. Man nešķiet sociāli taisnīgi atbalstīt tās algas, kas ir optimizētas," uzskata eksperte.
Viņa atgādināja, ka sociālā dialoga pieredze Latvijā ir sena, tā aizsākumi meklējami 20.gadsimta sākumā ar pirmo industrializācijas vilni, kad arodbiedrības un darba devēji sprieda par atalgojumu, darba apstākļiem, drošības prasībām utt.
"Eiropā sociālā dialoga prakse paredz tarifa un koplīgumus, kad cilvēks ar konkrētu izglītību un pieredzi saņem noteiktu darba samaksu. Tas ļauj izvairīties no ēnu ekonomikas, mazināt algu dempingu, strukturēt darba tirgu utt. Arī patlaban Latvijā ir iespējams veidot motivējošu atalgojuma politiku un sistēmu sociālā dialoga ietvaros. Ja viena nozare, piemēram, informācijas tehnoloģijas, slēgtu nozares koplīgumu, nosakot, cik konkrēta līmeņa programmētājam jāmaksā, tad tie būtu noteikti spēles noteikumi - latiņa, zem kuras sevi cienošs programmētājs nestrādā. Protams, var maksāt vairāk, bet viena noteikta summa būtu kā atskaites punkts," sacīja Egle.
Tāpat, pēc viņas domām, darbinieku lojalitāti un ieņēmumus ilgtermiņā var kāpināt ar finanšu līdzdalības mehānismiem uzņēmumā. Daļu atalgojuma novirzot darbinieka iespējai iegādāties uzņēmuma akcijas un peļņu no tām neapliekot ar nodokļiem. "Tā kāpinātu darbaspēka produktivitāti, uzņēmumu konkurētspēju un valsts budžeta ieņēmumus," pārliecināta Egle.
Jau ziņots, ka pašreiz noteikto minimālo stundas tarifa likmi nākamgad paredzēts palielināt no 1,203 latiem līdz 1,359 latiem, to paredz valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi "Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi".
Paredzēts, ka minimālā mēneša darba alga 2014.gādā pieaugs no 200 latiem līdz 225 latiem, tādēļ atbilstoši tai un 2014.gada darba kalendāram jāprecizē arī minimālās stundas tarifa likmju apmēri, kas nepieciešami minimālās darba algas aprēķināšanai, skaidro LM.
Pašreiz noteikto minimālo stundas tarifa likmi 2014.gadā paredzēts palielināt no 1,203 latiem līdz 1,359 latiem. Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālo stundas tarifa likmi nākamgad plānots paaugstināt no 1,375 latiem līdz 1,554 latiem, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.
LM atgādina, ka minimālā darba alga ir pati zemākā mēneša atlīdzība, kuru darbinieks regulāri saņem par paveikto darbu, strādājot pilnu darba dienu - astoņas stundas dienā, 40 stundas nedēļā. Tās apmēru nosaka valdība. Minimālo mēneša darba algu nosaka, lai aizsargātu darbinieku grupu ar zemāko kvalifikācijas līmeni un darba ražīgumu.
Šā gada janvārī aptuveni 186 000 strādājošo darba samaksa bija valstī noteiktās minimālās algas apmērā vai mazāka par to, tai skaitā 155 800 cilvēku privātajā sektorā un 25 600 cilvēku sabiedriskajā sektorā. Turklāt šajos aprēķinos nav iekļautas sabiedriskās organizācijas - nodibinājumi, biedrības, fondi, politiskās un reliģiskās organizācijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
