Foto: Europa.eu
Latvijas progress 2015. gada Eiropas Komisijas (EK) rekomendāciju izpildē nav bijis pietiekams, teikts EK piektdien publiskotajā ziņojumā par rekomendāciju izpildi dalībvalstīs.

Šajā ziņojumā tika vērtēta Latvijas ekonomika, ņemot vērā EK gada izaugsmes pētījumu, kas tika publicēts 2015.gada 26.novembrī. Pētījums iesaka trīs prioritātes Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un sociālajai politikai 2016. gadā – stimulēt investīcijas, veikt strukturālas reformas, lai modernizētu ES dalībvalstu ekonomiku, un ievērot atbildīgu fiskālo politiku.

EK norāda, ka, apņēmīgi rīkojoties, Latvija ir atguvusies no ekonomikas krīzes un tās paredzamā īstermiņa izaugsme ir apmēram 3%. Saskārusies ar ekonomikas krīzi Latvija ar ES un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) finansiālu atbalstu ķērās pie stingras reformu politikas, kas ļāva ātri stabilizēt ekonomiku un 2011.gadā atgriezties pie ekonomikas izaugsmes. Pēc izaugsmes tempa palēnināšanās 2014. un 2015. gadā, ko noteica ārēji faktori, sagaidāms, ka Latvijas ekonomika 2016. līdz 2017. gadā augs par apmēram 3%. Valsts parāds pēc aprēķiniem 2015.gada beigās ir 36,7 %. Valsts budžeta politika atbilst prasībām – 2016. gadā plānotais budžeta deficīts ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Komisijā uzskata, ka vidējā termiņā galvenie ekonomikas dzinējspēki būs patēriņš un investīcijas. Sākot no 2014. gada privātais patēriņš un investīcijas bija piesardzīgas sakarā nedrošību ārēju faktoru ietekmē, taču sagaidāms, ka tās pakāpeniski pieaugs. Privātajā sektorā mājsaimniecību ienākumu pieaugums ir dinamisks, un sāk pieaugt pieprasījums pēc jauniem kredītiem. Valsts investīciju jomā paredzams, ka šogad paātrināsies jaunā plānošanas perioda ES fondu līdzekļu apguve. Latvija saņem ievērojamus Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļus un 2014. līdz 2020. gadā var iegūt līdz 5,6 miljardiem eiro. Šīs investīcijas ieplūdīs daudzās nozarēs, īpaši tādās kā infrastruktūra, vide, izglītība, inovācijas un veselības aprūpe.

Ziņojumā arī teikts, ka Latvija ir atvērta ekonomika, kura ir cieši saistīta ar tirdzniecības partneriem savā reģionā. Saspīlējums attiecībās ar Krieviju noveda pie eksporta rādītāju un investoru pārliecības krituma par spīti stimulam, ko sniedza zemākas naftas cenas un zemāks eiro kurss. Ar zināmām pielāgošanās grūtībām eksporta nozares ir atradušas jaunus noieta tirgus. Turklāt Latvijas eksportspēju stiprina produktu kvalitātes uzlabošanās, lai arī izmaksu ziņā valsts produkcija nekļūst konkurētspējīgāka.

Nopietnas grūtības rada demogrāfiskā situācija, uzskata EK. Stāvokli darba tirgū saasina iedzīvotāju skaita samazināšanās emigrācijas un negatīva dabiskā pieauguma rezultātā. Iedzīvotāju skaits darbaspējīgā vecumā līdz 2030.gadam, iespējams, samazināsies par 20%. Apgādājamo cilvēku īpatsvara pieaugums noslogo sociālās un veselības aprūpes sistēmu, un jau tā augstie nabadzības un sociālās izstumtības rādītāji var pasliktināties vēl vairāk.

"Iedzīvotāju skaita samazinājums darbaspējīgā vecumā liek algām augt straujāk par produktivitāti. Ja tendence saglabāsies, var tikt apdraudēta eksporta nozaru konkurētspēja un ilgtermiņa izaugsmes potenciāls ekonomikā kopumā. Dažās nozarēs jau trūkst kvalificēta darbaspēka," brīdina komisijā

"Kopumā Latvijas progress 2015. gada rekomendāciju izpildē uzskatāms par ierobežotu. Zināms progress ir sasniegts profesionālās izglītības un apmācības uzlabošanā, augstākās izglītības un pētniecības finansēšanā sasaistē ar sasniegto rezultātu kvalitāti, sociālās palīdzības saņēmēju nodarbināmības uzlabošanā, tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošanā un ēnu ekonomikas apkarošanā. Taču ierobežots progress ir panākts nodokļu sloga samazināšanā cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, sociālo pabalstu pietiekamības uzlabošanā un veselības aprūpes sistēmas pieejamības un izmaksu lietderības paaugstināšanā, kā arī maksātnespējas administratoru pārskatatbildības palielināšanā. Nav nekāda progresa civildienesta likumdošanas uzlabošanā, jo Saeima nav pieņēmusi jauno Valsts dienesta likumprojektu," teikts EK ziņojumā.

Attiecībā uz progresu valsts mērķu sasniegšanā saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020" EK atzīmē, ka Latvijai ir labi rezultāti šādās jomās: nodarbinātības līmenis, atjaunojamie energoresursi, energoefektivitāte, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un augstākās izglītības iegūšanas rādītājs. Lielākas pūles jāiegulda saistībā ar ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē un nabadzības samazināšanu.

EK arī norāda, ka nodokļu ieņēmumu struktūra kavē ekonomikas izaugsmi un valsts pakalpojumu sniegšanu. Augsts nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem nestimulē legālo nodarbinātību. Iespējas, ko radītu izaugsmi veicinoša nodokļu pārvirze no darbaspēka uz patēriņu, kaitējumu videi un īpašumiem, tiek izmantotas tikai nenozīmīgā apmērā. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kas gan sarūk, taču joprojām ir plaši izplatīta, traucē pienācīgi finansēt izglītību un sociālo un veselības aprūpi.

Garantētā minimālā ienākuma reforma varētu uzlabot sociālo pabalstu pietiekamību, atzīmē EK. No 2017. gada sāks piemērot valsts garantētā minimālā ienākuma slieksni, taču vēl nav piešķirti budžeta līdzekļi tā finansēšanai. Kad šīs izmaiņas tiks ieviestas, tām vajadzētu palīdzēt risināt nabadzības un sociālās izstumtības problēmu. Būs nepieciešama ilgtermiņa finanšu plānošana, lai panāktu reformas fiskālo ilgtspēju.

Savukārt ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā izšķiroša nozīme ir augsti kvalificētam darbaspēkam. Situācijā, kad samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju skaits, pieprasījums pēc darbaspēka spiež lejup bezdarba rādītāju, taču algas aug straujāk par produktivitāti. Šai tendencei varētu pretoties ar produktivitāti paaugstinošām reformām, sevišķi izglītībā, darba tirgus aktivizēšanā un veselības aprūpē, uzsver EK.

"Ir radīta uz tirgu orientēta izglītības, pētniecības un inovāciju pieeja, taču tā vēl nav pilnībā ieviesta. Augstāko izglītību ieguvušo skaits Latvijā ir virs ES vidējā līmeņa, taču problēmas joprojām sagādā pietiekama absolventu skaita sagatavošana zināšanu ietilpīgajās nozarēs un ārzemju studentu piesaiste. Augstākās izglītības un pētniecības finansēšanā tiek ieviesti modeļi, kas ņem vērā darba kvalitāti, un Latvija virzās uz augstākās izglītības iestāžu neatkarīgu akreditāciju. Dabaszinātnes, tehniskās zinātnes, inženierzinātnes un matemātika iegūst svarīgāku vietu skolu izglītībā un tām piešķir prioritāti studiju vietu finansēšanā no valsts budžeta. Tomēr darba vidē balstīta apmācība un inovācijas nav pietiekamā līmenī, un aktīvajos darba tirgus pasākumos tiek iesaistīta neliela daļa bezdarbnieku. Sagaidāms, ka Latvijas pašlaik zemos inovāciju rādītājus uzlabos pētniecības iestāžu konsolidācija un mērķtiecīgs atbalsts inovācijām," teikts EK ziņojumā.

Tajā arī norādīts, ka Latvija ievērojami atpaliek no citām ES dalībvalstīm iedzīvotāju vispārējās veselības ziņā. Nepietiekamā valsts finansējuma un lielo pacientu līdzmaksājumu dēļ veselības aprūpes pieejamība joprojām ir smaga problēma. Finansējuma trūkums izraisa pacientu rindas pēc plānveida pakalpojumiem, un Latvijas pacientu ieskatā viņu iespējas apmierināt vajadzības pēc medicīnas pakalpojumiem ir zemākās visā ES. Pakāpeniski tiek kāpināta efektivitāte un plašāk ieviesti prevencijas pasākumi, taču trūkst visaptveroša redzējuma, it sevišķi attiecībā uz atbilstošu finansējumu.

"Neskaidrība par ārējo faktoru iespējamo ietekmi un investīciju aizsardzības trūkums kavē investīciju piesaisti. Investīcijas uzņēmumos, kuriem ir saistība ar Krieviju, ir apturētas. Sarūkošais darbaspēka resurss samazina Latvijas pievilcību investoru acīs. Investorus atbaida arī Latvijas maksātnespējas administratoru nepilnīgā uzraudzība, zemais aktīvu atgūšanas procents maksātnespējas lietās un neefektīvā valsts pārvalde. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs samazinās, tā kropļo konkurenci un neveicina investīciju piesaisti un inovācijas," uzskata EK.

Tāpat EK atzīmē, ka enerģētiskā drošība ir atkarīga no investīcijām starpsavienojumos un resursu efektīva izlietojuma. 2015. gadā tika pilnībā atvērts elektroenerģijas tirgus, taču tā ieguvumi līdz galam izpaudīsies tikai tad, kad pietiekamā apmērā būs izveidoti reģionālie starpsavienojumi. Notiek gāzes tirgus liberalizācija, kura jāpabeidz līdz 2017. gada aprīlim. Atbalsta shēma atjaunojamā un fosilā kurināmā koģenerācijai ir kļuvusi aizvien sarežģītāka un izmaksā aizvien dārgāk. Līdz brīdim, kad būs pilnībā skaidri jaunās atbalsta shēmas nosacījumi, jauni projekti ir apturēti. Energoefektivitāti varētu uzlabot, siltinot daudzdzīvokļu mājas.

"Uzņēmumu darbu apgrūtina neefektīvā valsts pārvalde un publiskās infrastruktūras trūkumi. Atalgojums valsts sektorā būtībā nav atkarīgs no darba rezultātiem. Šādos apstākļos ir sarežģīti piesaistīt un noturēt spējīgus darbiniekus. Latvija izmanto ES finansējumu publiskās infrastruktūras uzlabošanai, bet vairākos projektos ir radušies sarežģījumi neprasmīgas projektu vadības dēļ. Efektīvāka projektu vadība un valsts iepirkumi nāktu par labu gan valsts pārvaldei, gan uzņēmumiem," uzsver EK.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, par eiro un sociālo dialogu atbildīgais Valdis Dombrovskis sacīja: "Ņemot vērā ārējo riska faktoru palielināšanos un aizvien lielāko nestabilitāti finanšu tirgos, nepieciešams steidzami stiprināt Eiropas ekonomiku. Mūsu analīze liecina, ka reformas tiek veiktas daudzās jomās, taču šis darbs ir nevienmērīgs. Vairākām dalībvalstīm apņēmīgāk jāpievēršas ekonomikas riskantajiem faktoriem, piemēram, augstam parāda procentam valsts un privātajā sektorā."

"Latvijā turpinās stabila ekonomikas attīstība un nav konstatēta makroekonomiskā nesabalansētība. Tomēr Latvija joprojām ir starp ES dalībvalstīm, kurās ir liela sociālā nevienlīdzība, savukārt problēmas uzņēmējdarbības vidē un darbaspēka trūkums ir faktori, kas bremzē investīcijas Latvijas ekonomikā. ," paudis Dombrovskis.

EK piektdien publicēja analīzi par ekonomikas un sociālajiem izaicinājumiem ES dalībvalstīs jeb t.s. ziņojumus par dalībvalstīm. Šie ziņojumi Eiropas pusgada ietvaros ļauj uzraudzīt politikas reformas un savlaicīgi norādīt uz problēmām, kas dalībvalstīm jārisina.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!