Viņa, komentējot Eiropas Savienības (ES) regulatoru formāli izvirzītās apsūdzības Krievijas dabasgāzes milzim "Gazprom" saistībā ar dominējošā tirgus stāvokļa Eiropā ļaunprātīgu izmantošanu, atzīmēja, ka tas nav nekāds pārsteigums.
Pēc ministres paustā, patlaban cena, ko Latvija maksā par dabasgāzi "Gazprom", ir aptuveni par 15% augstāka nekā attiecīgā resursa cena biržā, savukārt vasaras mēnešos atšķirība var sasniegt pat 40-50%.
Vienlaikus viņa minēja, ka Eiropas Komisijas (EK) tālāka izmeklēšana saistībā ar apsūdzībām "Gazprom" ilgs vēl vairākus gadus. Tieši tādēļ ir būtiski Latvijā liberalizēt gāzes tirgu, kam konceptuālu atbalstu paudusi valdība. Patlaban Ekonomikas ministrija gatavo nepieciešamo likumdošanas aktu paketi, lai attiecīgo procesu īstenotu.
Savukārt, komentējot Vācijas energokompānijai "E.ON Ruhrgas International" piederošo "Latvijas Gāzes" akciju pārdošanu, Reizniece-Ozola atzīmēja, ka interesi joprojām par to izrāda Eiropas banku veidotais fonds "Marguerite". Tiesa gan, darījums, visticamāk, nenotiks, kamēr Saeima nebūsi lēmumusi par gāzes tirgus liberalizāciju.
Dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijā paredzēts īstenot, nākamgad izveidojot "Latvijas Gāzes" māsaskompāniju, kuras rīcībā būs dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūra, savukārt no 2017.gada 3.aprīļa paredzēta uzņēmumu īpašumtiesību nodalīšana. Reizniece-Ozola uzsvēra, ka tirgus liberalizācijā Latvijai vajadzētu iegūt īpašumā kritiski nozīmīgo infrastruktūru - maģistrālos gāzes pārvades tīklus un Inčukalna gāzes krātuvi.
ES regulatori formāli izvirzījuši apsūdzības "Gazprom" saistībā ar dominējošā tirgus stāvokļa Eiropā ļaunprātīgu izmantošanu. EK informēja, ka "Gazprom" ir ievērojami traucējusi konkurencei Centrālās un Austrumeiropas gāzes tirgos, kuros Krievijas kompānija ir izteikti galvenais piegādātājs. ES apsūdz "Gazprom" par Eiropas vienotā tirgus noteikumu pārkāpšanu, liedzot gāzes tālākpārdošanu starp ES valstīm, kas ļauj gāzes koncernam noteikt negodīgas cenas.
