"Eksportētāji cietīs. Saskaņā ar maniem vērtējumiem, pērn Latvijā ražotu preču eksports uz Krieviju, atskaitot reeksportu, bija ap 600 miljoniem eiro, bet pakalpojumu eksports vismaz divas reizes lielāks, orientējoši, ap 1.4 miljardiem eiro. No tā tuvu pusei – dzelzceļa un ostu pakalpojumi, bet transporta pakalpojumi kopā – ap divām trešdaļām no Latvijas pakalpojumu eksporta Krievijas klientiem," aprēķinājis Strautiņš.
"Runājot par rubļa radītājiem riskiem, vienmēr jāatceras, ka tas ir nesaraujami saistīts ar naftas cenu kritumu. Tas ir process, kas Latvijai rada ieguvumu apmēram 2% no IKP apmērām, cenām paliekot šī brīža līmenī," turpina eksperts.
"Ļoti aptuveni un provizoriski vērtējot, sagaidu, ka Krievijas ekonomisko grūtību dēļ negatīvā ietekme pakalpojumu eksportā varētu būt nedaudz lielāka nekā 1%, bet preču eksportā — nedaudz mazāka nekā 1% no IKP. Līdz ar to šis process kopumā ekonomikas izaugsmes tempu nākamgad dramatiski neietekmēs," norāda eksperts un piebilst, ka viņa spriedums ir izdarīts uz ļoti ierobežotas informācijas bāzes un daudz kas vēl var mainīties.
"No mana vērtējuma par ietekmi uz pakalpojumu eksporta tuvu pusei veido tūrisms, bet šī gada 3. ceturkšņa skaitļi rāda, ka Krievijas tūristus nozarei ļoti labi izdodas aizvietot ar rietumniekiem. Zivju konservu un medikamentu – divi galvenie produkti preču eksportā – ražotāji šobrīd ļoti aktīvi virza eksportu uz citiem tirgiem," norādīja Strautiņš.
Jau vēstīts, ka kopš otrdienas rīta līdz pēcpusdienai Krievijas rublis zaudēja trešdaļu vērtības. No otrdienas maksimālās vērtības - 73 rubļiem par eiro un 58 rubļiem par dolāru - tā vērtība samazinājās līdz 100 rubļiem par eiro un 77 rubļiem par dolāru. Pēc tam gan rubļa kurss nedaudz atguvās.
Rubļa vērtības kritumu izraisījušas Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju, kā arī naftas un dabasgāzes, kas veido 68 % no Krievijas eksporta, cenu kritums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
