"Pats atbalsta mehānisms ir politisks jautājums, un par to ir jālemj politiķiem. No savas puses varu teikt tikai to, ka daudz labāk būtu bijis, ja jau vēsturiski šis atbalsts būtu veidots, vairāk balstoties uz tirgus principiem – piemēram, izsoļu veidā -, lai panāktu pēc iespējas mazākus atbalsta apmērus un atbalstu sniegtu tikai tiem, kas enerģiju spēj saražot pēc iespējas konkurētspējīgā veidā. Savukārt mums no sākuma bija "kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ" princips, pēc tam atbalsts tika sniegts visiem. Tās abas bija galējības, un labākais risinājums būtu vidusceļš," klāstīja Irklis.
Savukārt, runājot par plānoto elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atlaidi energointensīvajiem uzņēmumiem, viņš minēja, ka šādas atlaides varētu segt no subsidētās enerģijas nodokļa ieņēmumiem. Šobrīd subsidētās enerģijas nodokļa ieņēmumu paredzēti, lai kompensētu budžeta mērķdotāciju, ar kuru tika apturēts OIK kāpums, taču Eiropas Komisija šādam mehānismam vēl nav devusi akceptu.
Pēc Irkļa teiktā, Eiropā jau ir piemēri, kā tiek diferencēti OIK analogu maksājumi. "Viens piemērs ir Austrija – tur jo lielāks ir ražotājs, jo mazāka ir šī komponente. Tas ir līdzīgi kā tagad sadales pakalpojumos – jo tev ir jaudīgāks pieslēgums, jo viena patērētā elektroenerģijas vienība tev izmaksā mazāk. Tam visam apakšā ir zināma ekonomiskā loģika. Otrs piemērs ir Vācija, kur ražotāji no OIK analoga ir atbrīvoti pilnībā un viss šis slogs gulstas uz mājsaimniecībām. Tādēļ arī mājsaimniecību maksājums par elektrību tur ir divas reizes lielāks nekā Latvijā. Tā ir diezgan sāpīga izvēle un politiķiem par kaut ko tādu izšķirties nebūs viegli," klāstīja SPRK padomes loceklis.
SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai valsts regulējamajās nozarēs ‒ enerģētikā, telekomunikācijās, pastā, dzelzceļa transportā ‒ aizstāvētu sabiedrisko pakalpojumu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu attīstību.