Viņa norādīja, ka 2012. gada 25. oktobra direktīva par energoefektivitāti paredz dalībvalstīm indikatīvus mērķus attiecībā uz primārās enerģijas patēriņu un saistošus mērķus attiecībā uz galapatēriņu. Latvijai ir noteikts indikatīvs mērķis primārās enerģijas jomā un saistošs mērķis - līdz 2020. gadam ietaupīt gala patērētājos 9896 gigavatstundas, kā arī obligāti ik gadu renovēt 3% valstij piederošo ēku platības.

''Latvija iebilst pret obligātu energoefektivitātes mērķu noteikšanu 2030. gadam. Uzskatām, ka jāpieturas pie 2014. gada oktobra Eiropadomes secinājumiem, kur norādīts, ka 2030. gadam tiks noteikti indikatīvi energoefektivitātes mērķi. Latvijai būtiski ir paredzēt papildu elastību galapatēriņa mērķu noteikšanā salīdzinājumā ar pašreizējo direktīvas par energoefektivitāti redakciju. Ir jāparedz iespēja no energoefektivitātes mērķa bāzes izslēgt apkurē izmantojamo cieto biomasu līdzīgi kā transportā izmantojamo degvielu. Tāpat jāparedz būtiska elastība attiecībā uz mērķa samazināšanai pieļauto robežvērtību,'' klāstīja Urpena.

Pēc viņas teiktā, Eiropas Enerģētikas savienības pārvaldības sistēmas kontekstā būtu jāizvairās no energoefektivitātes plānošanas un ziņošanas procesu pārklāšanās. Tādējādi līdz 2020. gada beigām būtu jāsaglabā līdzšinējā valstu energoefektivitātes rīcības plānošana un ziņošana, tādā veidā pakāpeniski optimizējot administratīvo slogu.

Jau ziņots, ka EK novembra beigās Briselē prezentēja pasākumu paketi, kuras mērķis ir gādāt par Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju, nodrošinot tīru enerģiju visiem iedzīvotājiem.

Komisija vēlas, lai ES šai pārejai ne tikai pielāgotos, bet arī būtu tās vadošais virzītājspēks. Šā iemesla dēļ ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam CO2 emisijas samazināt vismaz par 40%, vienlaikus modernizējot ES ekonomiku un rūpējoties par nodarbinātību un izaugsmi. Vienlaikus iecerēts saistošs energoefektivitātes mērķis 30% apmērā 2030. gadam.

Šajā paketē iekļautie tiesību aktu priekšlikumi aptver energoefektivitāti, atjaunojamos energoresursus, elektroenerģijas tirgus uzbūvi, elektroapgādes drošību un Eiropas Enerģētikas savienības pārvaldības noteikumus. Papildus EK piedāvā jaunu kārtību ekodizaina jomā, kā arī stratēģiju plūstošai un automatizētai mobilitātei.

Pakete arī paredz darbības, kas paātrinās inovācijas tempus tīrās enerģijas jomā un Eiropas ēku fonda renovēšanu. Tā ietver pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt publiskās un privātās investīcijas, veicināt ES rūpniecisko konkurētspēju un mīkstināt ietekmi, kādu uz sabiedrību atstās pāreja uz tīru enerģiju. Aplūkotas arī iespējas, kā ES varētu uzturēt līderību enerģijas tehnoloģiju un pakalpojumu jomā, lai palīdzētu trešajām valstīm sasniegt to rīcībpolitiku mērķus.