Enerģētikas nozares eksperts Reinis Āboliņš raksturoja Latvijas enerģētikas situāciju, norādot, ka dažādos starptautiskos reitingos Latvijas enerģētikas nodrošinājuma sistēma ir novērtēta ļoti labi, bet tas ir tikai tāpēc, ka Latvijai ir laba elektroenerģijas infrastruktūra un valsts var sevi nodrošināt ar elektroenerģijas piegādēm.
Turpretī reģionālā kontekstā situācija ir pretēja, jo vienīgie energodrošības projekti Baltijas valstīs ir Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis (LNG terminālis) un Lietuvas starpsavienojumi ar Poliju un Zviedriju.
Lietuvas Ģeopolitisko pētījumu centra direktore Greta Monika Tučkute skaidroja, ka Lietuva ļoti ātri pieņēma lēmumus par projektiem, kas nodrošinās valsts neatkarību no energopiegādātājiem, turklāt tas tika veikts, nekonsultējoties ar pārējām Baltijas valstīm. Rezultātā tika pieņemts lēmums par Klaipēdas LNG termināli, kas patlaban var nodrošināt gāzes piegādi visām Baltijas valstīm.
Tučkute informēja, ka joprojām par vienu no spēcīgākajiem enerģētikas infrastruktūras projektiem var uzskatīt Visaginas atomelektrostaciju (Visaginas AES), tomēr šis jautājums pagaidām netiek virzīts politiskā līmenī. Viņa uzsvēra, ka Visaginas AES projekta virzīšanā būtisks būs reģionālo valstu atbalsts. "Tikai kopīgiem spēkiem varēsim sasniegt konkrētu rezultātu," piebilda Lietuvas eksperte.
Savukārt Igaunijas Starptautiskā aizsardzības un drošības centra pētniece Anna Bulakha atzina, ka pēdējos gados Baltijas valstīs ir vairāki ar elektroenerģijas jomu saistīti projekti - veiksmes stāsti, taču ar tiem nepietiek Baltijas valstu energodrošības stiprināšanā.
"Es pie šī diskusiju galda vēlētos redzēt arī Polijas pārstāvjus, jo Baltijas valstu lēmumi būs atkarīgi no Polijas turpmākajiem lēmumiem tieši elektroenerģijas jomā. Sagaidu lielāku Polijas iesaisti Baltijas valstu enerģētikas jautājumu risināšanā," norādīja Bulakha.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
