Pasākumam plānotais kopējais publiskais finansējums ir 115 127 027 eiro, no kuriem Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 97 857 972 eiro, bet valsts budžeta finansējums - 17 269 055 eiro.
Attiecīgo summu plānots apgūt divās projektu pieteikumu atlases kārtās. Pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai pieejamais publiskais finansējums ir 79 636 051 eiro, bet otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai pieejamais publiskais finansējums ir 35 490 977 eiro.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīmēja, ka programmas ietvaros energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus varēs veikt aptuveni 290 valsts ēkās, kas ļaus tajās samazināt siltumenerģijas patēriņu par 30% un līdz ar to valstij ik gadu ietaupīt vismaz 3,3 miljonus eiro. "Vienlaikus šī programma stimulēs arī būvniecības nozares attīstību," piebilda ministrs.
Finansējumu pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā EM sadalīs kvotās proporcionāli ministriju vai to padotības iestāžu īpašumā vai lietošanā esošo ēku apkurināmai platībai kvadrātmetros.
Projektu iesniegumu atlases kārtā finansējums netiek piešķirts projekta īstenošanai, ja ēka ir arhitektūras piemineklis. Tāpat energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi atlases kārtā netiek īstenoti Latvijas Bankas, Saeimas, Satversmes tiesas īpašumā esošajās ēkās, jo šīm iestādēm aprēķinātā publiskā finansējuma apmērs bija mazāks par 500 000 eiro, zem kura nav racionāli izdalīt atsevišķu finansējumu konkrētam ēkas īpašniekam.
Projektu iesniegumu atlases kārtā tiks atbalstīta ēku energoefektivitātes paaugstināšana, tostarp būvdarbu veikšana ēku norobežojošajās konstrukcijās, ēku inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide, atjaunojamo energoresursu izmantojošu siltumenerģijas ražošanas un ūdens sildīšanas avotu iegāde un uzstādīšana, ēkas restaurācijas darbi, lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli, projektu tehniskās dokumentācijas sagatavošana un projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana.
Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai par energoefektivitāti katrai dalībvalstij ir jānodrošina, lai, sākot no 2014.gada 1.janvāra, katru gadu tiktu renovēti 3% no centrālās valdības īpašumā esošo un izmantojamo ēku kopējās platības, kuras apsilda un/vai dzesē, lai izpildītu vismaz minimālās energoefektivitātes prasības. 3% mērķi aprēķina, pamatojoties uz centrālās valdības īpašumā esošo un izmantoto ēku, kuru kopējā platība ir lielāka par 500 kvadrātmetriem. Sākot no 2015.gada 9.jūlija, minētā robežvērtība tika samazināta līdz 250 kvadrātmetriem. Papildus 3% mērķa izpildē ir iespējams ieskaitīt jaunas valstij piederošas un centrālās valdības izmantotas ēkas, kas aizstājušas konkrētas divu iepriekšējo gadu laikā nojauktas valsts ēkas vai ēkas, kuras vairs netiek izmantotas citu ēku intensīvāka izmantojuma dēļ.
