Par to liecina "Eurobarometer" jaunākā aptauja, kuru pēc Eiropas Komisijas Komunikāciju ģenerāldirektorāta pasūtījuma novembrī veica socioloģisko pētījumu kompānija "TNS Opinion & Social".
Aptauja ļauj secināt, ka mūsu valsts iedzīvotāju vērtējums par tautsaimniecību pēdējā pusgada laikā ir kļuvis pozitīvāks.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju, kas tika veikta maijā, tādu respondentu īpatsvars, kas situāciju Latvijas ekonomikā raksturo negatīvi, ir samazinājies par sešiem procentpunktiem, savukārt pozitīvo vērtētāju īpatsvars pieaudzis par četriem procentpunktu. Arī Lietuvā sabiedrības viedoklis par ekonomiku ir uzlabojies, bet Igaunijā nedaudz pasliktinājies.
Lietuvā tāpat kā Latvijā situāciju ekonomikā par sliktu uzskata 80% (-6% salīdzinājumā ar pavasara aptauju) iedzīvotāju,bet par labu - 19% (+6%) iedzīvotāju. Savukārt Igaunijā pašlaik ekonomiku slikti vērtē 59% (+1%) un labi - 38% (-1%) aptaujāto cilvēku.
Eiropas Savienībā (ES) vidēji savas valsts ekonomiku negatīvi vērtē 72% aptaujas dalībnieku (+1%), bet pozitīvi – vidēji 27% respondentu (0%).
Līdere negatīvisma ziņā ir Grieķija, kur situāciju ekonomikā par sliktu uzskata 99% aptaujāto. Seko Spānija un Kipra, kur attiecīgi 98% un 94% aptaujāto ļaužu stāvokli savas valsts ekonomikā uzskata par sliktu. Sliktāk nekā Latvijā savas valsts ekonomiku vērtē arī cilvēki Bulgārijā, Čehijā, Itālijā, Īrijā, Francijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā un Ungārijā.
Savukārt lielākais pozitīvisms par nacionālo ekonomiku ir Zviedrijā, Vācijā un Luksemburgā – šajās trijās valstīs tādu cilvēku īpatsvars, kuri savas valsts tautsaimniecības stāvokli vērtē pozitīvi, krietni pārsniedz pesimistu pulku.
Zviedrijā savas valsts ekonomikas stāvokli par labu uzskata 75% aptaujāto, un pretējs viedoklis ir tikai 23% respondentu. Tomēr šis rezultāts ir ievērojami sliktāks nekā maija aptaujā, kad savas valsts ekonomiku pozitīvi novērtēja vairāk jeb 83% Zviedrijas iedzīvotāju, bet negatīvistu bija mazāk jeb 15%.
Vācijā pozitīvs vērtējums par stāvokli tautsaimniecībā rudenī bija 75% aptaujas dalībnieku (-2%) un negatīvs - 23% respondentu (+2%), bet Luksemburgā attiecīgā proporcija novembrī bija 70% un 27% pretstatā 82% un 15% maijā veiktajā aptaujā.