Pēc piecus gadus ilgušas izmeklēšanas saistībā ar Krievijas gāzes giganta "Gazprom" darbībām Eiropas Komisija (EK) ir tuvu vienošanās panākšanai, kas Austrumeiropas un Baltijas valstis, visticamāk, neapmierinās, jo "Gazprom" nebūs jāmaksā sods par negodīgām gāzes cenām Baltijā un Austrumeiropā, vēsta laikraksts "Financial Times" (FT).
Laikraksta informācijas avoti norāda, ka "Gazprom" izvairīsies no naudassoda maksāšanas par konkurences ierobežošanu un uzņēmuma dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, taču kompānijai ir jāsniedz juridiski saistošs solījums nākotnē veikt izmaiņas savās darbības metodēs.
Ja "Gazprom" atkārtoti pārkāps konkurences noteikumus, EK var piemērot uzņēmumam naudassodu līdz 10% apmērā no tā gada apgrozījuma.
FT raksta, ka "šī vienošanās, visticamāk, saniknos Austrumeiropas un Baltijas valstis, kas bija pieprasījušas bargāku pieeju šim jautājumam".
"Šī vienošanās ir pagrieziena punkts vienā no EK svarīgākajām konkurences cīņām. Bijušās komunistiskās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis uz to raugās kā uz pārbaudi, vai bloka spēcīgā konkurences noteikumu ievērošanas institūcija spēs aizsargāt to intereses pret Krievijas monopola spēcīgo satvērienu pār tā enerģijas piegādēm. Polija un Lietuva jo sevišķi uzskata, ka Krievija izmanto gāzi kā politisku rīku, un kritizē Briseli par negodīgu cenu neapkarošanu," vēsta laikraksts.
ES konkurences komisāre Margarēta Vestagere jau tikusies ar "Gazprom" valdes priekšsēdētāja vietnieku Aleksandru Medvedevu, abām pusēm norādot, ka vienošanās panākšana ir to abu interesēs.
EK 2012.gada septembrī sāka oficiālu izmeklēšanu par "Gazprom" darbību gāzes tirgū Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā. ES apsūdz "Gazprom" par ES vienotā tirgus noteikumu pārkāpšanu, liedzot gāzes tālākpārdošanu starp ES valstīm, kas ļauj gāzes koncernam noteikt negodīgas cenas.
