Kopumā 41% iedzīvotāju atzīst, ka jūtas finansiāli stabili un droši par sava personīgā budžeta stāvokli. Raksturīgi, ka savu finansiālo situāciju vispozitīvāk vērtē iedzīvotāji, kuri ir fiziski aktīvi un ir labā sportiskajā formā, liecina finanšu izglītības programmas Nordea naudas skolas Finanšu fitnesa testa rezultāti.
Vienlaikus uz finansiālām grūtībām biežāk norāda aptaujātie ar vāju fizisko sagatavotību – 25% šo iedzīvotāju savu finanšu stāvokli vērtē kā viduvēju, bet trešdaļa atzīst, ka tas ir slikts. Testā tika analizēti divi būtiski pilnvērtīgas dzīves priekšnoteikumi – iedzīvotāju fiziskā forma un "finanšu muskulatūra", kā arī to mijiedarbība.
Savu fizisko formu kā labu novērtē 39% aptaujāto, starp izplatītākajiem risinājumiem tās uzturēšanai pirmajā vietā minot pārvietošanos ar kājām, kam seko regulārs sporta nodarbību apmeklējums, ko īsteno 30% aptaujāto.
Savukārt trešajā vietā ierindojas vingrošana mājās. Kopumā dažādas fiziskās aktivitātes vismaz pāris reizes nedēļā veic 43% iedzīvotāju, kamēr gandrīz piektdaļa respondentu atzīst, ka gandrīz nekad nesporto.
Savukārt savu finansiālo stāvokli kā labu novērtē 41% iedzīvotāju, kuri ikdienā veic dažādus finansiālās stabilitātes vingrinājumus, tostarp veido uzkrājumus lielākiem tēriņiem krājkontā, kā arī veic ilgtermiņa uzkrājumus kā pensiju 3. līmenis vai dzīvības apdrošināšana.
Vienlaikus 26% Finanšu fitnesa testa dalībnieku norāda, ka tiem nav iespēju atlicināt naudu uzkrājumiem, bet 12% cīnās ar motivācijas trūkumu un nekrāj, kaut arī varētu to darīt. Pie tam trešdaļa testa pildītāju atzīst, ka bieži ļaujas impulsīviem pirkumiem. Šis ieradums visizplatītākais ir tieši sieviešu vidū – puse dāmu norāda, ka dara to itin bieži.
Vien 17% no tiem, kuri ir labā sportiskā formā atzīst, ka saskaras ar finansiālām grūtībām, kamēr respondentu grupā ar negatīvu fiziskās sagatavotības vērtējumu šis rādītājs ir divkārt augstāks.
Raksturīgs, ka visnegatīvāk savu finansiālo formu vērtē jaunieši līdz 24 gadu vecumam, no kuriem 44% norāda, ka viņiem nav iespēju veidot uzkrājumus. Tikmēr vispārliecinātākie par savām finansēm jūtas iedzīvotāji 25 līdz 44 gadu vecumā.
