Latvijas dienas lielveikalā "Sogo" noslēgsies 18. septembrī, bet tad divās lielveikalu ķēdēs sāks tirgot aptuveni 30 uzņēmumu 140 dažādus produktus. Latvijas dienas organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
Latvijas dienu laikā lielveikala "Sogo" pirmais stāvs atvēlēts Latvijas preču stendiem. Kā novēroja portāls, "Delfi" īpašu interesi izraisīja Latvijas alus, šprotes, kā arī lina šalles, kuru aušanā apmeklētāji var arī izmēģināt roku.
Šajā laikā norit arī Latvijas ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) vizīte Ķīnā. Atklājot Latvijas dienas, viņš uzsvēra, ka "Taste Latvia" sakrīt ar Latvijas un Ķīnas diplomātisko attiecību izveidošanas 25. gadadienu.
Ministrs skaidroja, ka abu valstu ekonomiskā sadarbība pēdējo piecu gadu laikā piedzīvojusi ievērojamu uzrāvienu. "Latvijas dienu ietvaros prezentēsim gandrīz 50 Latvijas ražotāju izcilus produktus. Iepazīstot Latvijas virtuvi un izcilo pavāru sniegumu, Ķīnas iedzīvotāji sapratīs, kāpēc mūsu galvaspilsēta Rīga pasaulē pakāpeniski kļūst zināma kā gardēžu galamērķis."
Pekinas pašvaldības pārstāvis Jens Ligangs pauda prieku par Latvijas produktu piesaistīšanu, jo tādējādi bagātināsies pilsētnieku izvēles iespējas. "Pēdējos gados abu valstu ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība ievērojami progresējusi. Ķīna ir kļuvusi par Latvijas lielāko tirdzniecības partneri Āzijā, savukārt Latvijai kā svarīgam partnerim Baltijas jūras reģionā ir vairākas priekšrocības - atrašanās vieta, stabili ekonomikas pamati," viņš atzina.
"Latvijas dienas [..] ir labs veids, kā izmantot politisku atbalstu, pilsētas pašvaldības atbalstu, lai salīdzinoši nelielām Latvijas firmām palīdzētu iekļūt tādu veikalu plauktos, kuros viņiem pa vienam tas nekad neizdotos. Proti, tā jauda, kas ir pārtikas ražotājiem kopā ar Latvijas dizaina radītājiem - tā ir unikāla iespēja," portālam "Delfi" atzīst LIAA vadītājs Andris Ozols.
Viņš uzsver, ka izdevīgums valstij slēpjas tajā, ka šie uzņēmumi palīdz veidot Latvijas tēlu, "palīdz par Latviju domāt kā par civilizētu, attīstītu Eiropas valsti".
Ozols piebilst, ka Latvijas dienu organizēšanā LIAA, Ārlietu ministrija un Latvijas vēstniecība Ķīnā ir "pamatīgi pastrādājušas", jo produktu ievešana Ķīnā vien prasījusi pamatīgas pūles, tā kā daudzi no produktiem ir paredzētu degustācijai un vēl nav pielāgoti Ķīnas tirgum.
Kā informē Ekonomikas ministrija, Latvijas dienu ietvaros pirmdien, 5. septembrī, Pekinā tiks organizēts arī Latvijas – Ķīnas biznesa forums, lai veidotu jaunas ekonomiskās attiecības starp abu valstu uzņēmējiem.
Latvijas dienas "Taste Latvia" šogad notiek jau sesto gadu pēc kārtas. Pirms tam šāds pasākums ir noticis Igaunijā, Azerbaidžānā, Maskavā, Somijā, Itālijā un citur.
Ašeradens no 3. līdz 11. septembrim atrodas darba vizītē Ķīnā, kuras laikā pārrunās Latvijas un Ķīnas ekonomiskās sadarbības paplašināšanas iespējas ar augsta līmeņa Ķīnas amatpersonām, kā arī piedalīsies Latvijas dienās Ķīnā un Latvijas – Ķīnas biznesa forumā.
Līdz ar ministru vizītē uz Ķīnu devušies vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmēji no transporta, kokapstrādes, pārtikas, tekstila dizaina, kā arī juridisko un tulkojumu pakalpojumu sniegšanas nozarēm. Lielāko uzņēmēju delegācijas skaitu sastāda kokrūpniecības nozares uzņēmumu pārstāvji – 11 Latvijas kompānijas.
2015. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Ķīnu bija 567,3 miljoni eiro, kas ierindoja Ķīnu 12. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. 2015. gadā Ķīna bija Latvijas 23. nozīmīgākais eksporta un 9. nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance ar Ķīnu bija negatīva (-340,6 miljoni eiro).
2015. gadā Latvijas preču eksports uz Ķīnu bija 108,5 miljoni eiro, kas ir par 3% vairāk nekā 2014. gadā, bet imports no Ķīnas – 415,5 miljoni eiro, palielinoties par 18% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Ķīnu ir koksne, un tās izstrādājumi, mašīnas, mehānismi un elektroiekārtas, metālu izstrādājumi un minerālie produkti. Savukārt visvairāk no Ķīnas ieved mašīnas, mehānismus un elektriskās iekārtas.
2015. gada beigās Ķīnas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā 5,8 miljoni eiro. Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Ķīnā bija 0,1 miljoni eiro.