Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" sezonālā biznesa pārstāvjiem piedāvā slodzes samazināšanu uz laiku, nesezonas laikā noplombējot liekās pieslēguma jaudas un katlus, informēja "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.
Vienlaikus viņa piebilda - gadījumā, ja ir uzstādīti viedie skaitītāji, plombēšana nebūtu nepieciešama.
"Mēs bijām izdarījuši secinājumus no pārmaiņu procesiem elektroenerģijas tirgū, tādējādi jau tarifa projekta izstrādes gaitā meklējām risinājumus arī uzņēmumiem, kuru biznesa specifika ir izteikta sezonalitāte, galvenokārt lauksaimniekiem. Mūsu piedāvātais risinājums ir atļautās slodzes samazināšana uz laiku, uz nesezonas laiku noplombējot liekās pieslēguma jaudas, katlus. Gadījumā, ja ir uzstādīti viedie skaitītāji, tad arī plombēšana nebūtu nepieciešama," skaidroja Pētersone-Godmane.
Uzņēmumiem tādējādi būtu jāsedz tehniskās pieslēguma slodzes samazināšanas un atjaunošanas izmaksas, kā arī daļa no fiksētās maksas par pieslēgumu brīdī, kad jauda tiek atkal pieslēgta. Tas būtu kāds koeficients, par kuru "Gaso" vēl jāvienojas ar lauksaimniekiem.
Pētersone-Godmane atzīmēja, ka tādējādi nesezonas laikā fiksētā maksa par pieslēguma uzturēšanu saimniecībām samazinātos.
Pirmdien "Gaso" tikās ar biedrības "Zemnieku saeima" un Latvijas siltumuzņēmumu asociācija pārstāvjiem. Siltumapgādes uzņēmumi nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem, piemēram, kā samazināt patēriņa grupas maiņas ietekmi, ko varētu noteikt pēc triju gadu patēriņa.
"Šis ir normāls diskusiju process laikā, kamēr norit tarifu projekta izvērtēšana. Šādas tikšanās ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām noteikti turpināsim. Tāpat arī turpmāk mūsu klientu konsultanti sazināsies ar uzņēmumiem, lai tiktos, pārrunātu esošo situāciju un kopīgi meklētu optimālākos risinājumus," norādīja Pētersone-Godmane.
Gan ar "Zemnieku saeimu", gan siltumuzņēmumu pārstāvjiem ir panākta vienošanās, ka līdz nākamajai pirmdienai organizācijas biedri sagatavo iesniegumus, lai "Gaso" klientu konsultanti varētu strādāt jau ar konkrētiem uzņēmumiem un gadījumiem, meklējot risinājumus, piebilda Pētersone-Godmane.
"Protams, ka ir iespējamas izņēmuma situācijas, jo jaunajā tarifā patērētāju grupu skaits no astoņām samazināts līdz sešām. Līdz ar to var gadīties, ka arī salīdzinoši efektīvam klientam ir mainījusies patēriņa grupa, tādēļ sagaidāms tarifa mainīgās daļas pieaugums. Jāņem vērā, ka vēl nepieciešams saprast reālo situāciju, jo uz papīra dati var atšķirties, līdz ar to arī patēriņa grupa sadalījums ar laiku var mainīties, lai pielāgotos reālajai situācijai," skaidroja "Gaso" valdes priekšsēdētāja.
Jau ziņots, ka "Gaso" jaunajā tarifu projektā ir paredzētas tarifu struktūras izmaiņas, ieviešot fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa daudzuma. Vienlaikus tarifu projektā paredzēts samazināt mainīgo maksu, ko piemēro par patērēto dabasgāzes daudzumu. Tādējādi tarifu struktūra tiek tuvināta sistēmas operatora pakalpojuma nodrošināšanas izmaksu struktūrai.
"Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. Kompānija "Gaso" darbu sāka pērn 1.decembrī, bet 8.decembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) padome "Gaso" izsniedza licenci dabasgāzes sadalei. Licence komersantam izsniegta uz 20 gadiem - no 2017.gada 7.decembra līdz 2037.gada 6.decembrim.
"Gaso" pamatkapitāls ir 39,9 miljoni eiro, kuru veido 39,9 miljoni akciju viena eiro nominālvērtībā.
