SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns raidījumam skaidro, ka atkritumu poligonu slēgt vajadzēja jau 2016. gadā. "Piecus līdz septiņus gadi mēs vēl strādājam, pēc tam rodas problēmas, kur likt atkritumus," teic Stirāns.

Uz "Getliņiem" gadā atved 300 tūkstošus tonnu atkritumu. Kamēr vienā izgāztuves galā ber ārā pievestās kravas, otrā galā jau atrok pirms 10 gadiem noglabātos atkritumus, tos pāršķiro un pārstrādā, lai atbrīvotu vietu jauniem. Taču pie šā brīža atkritumu apjomiem drīz "Geltiņi" jaunus atkritumus vairs nevarēs pieņemt, brīdina raidījums.

Ja pirms pieciem gadiem viens Latvijas iedzīvotājs gadā radīja 312 kilogramus atkritumu, pērn tie bija jau 412 kilogrami atkritumu. Uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu fona Latvija ir salīdzinoši labā pozīcijā, jo citviet Eiropā ir par 54% vairāk atkritumu uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā, izpētījis raidījums.

"Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Stirāns izeju saskata atkritumu dedzināšanas rūpnīcā, kuras būvniecība izmaksātu 100 miljonus eiro.

Savukārt biedrības "Zaļā brīvība' vadītājs Jānis Birzga iesaka aktīvāk pievērsties atkritumu šķirošanai. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā skaidro, ka šobrīd darbs notiekot pie tā, lai samazinātu atkritumu daudzumu un veicinātu atkārtotu atkritumu izmantošanu un reģenerāciju citos veidos, piemēram, iegūstot enerģiju.