Foto: DELFI
Rīgas centra graustu īpašniekiem jārēķinās ar daudzām grūtībām - lai atjaunotu namus, jāņem vērā stingras valsts kultūras pieminekļu sargu prasības, par "vides degradešanu" pašvaldība vairākkārt palielina zemes nodokļa likmi, bet pārdot īpašumu, kura atjaunošanā jāiegulda milzīgi līdzekļi, nenākas viegli. Tādēļ daudzi graustu īpašnieki labprātāk apjož savus īpašumus ar dekoratīvu celtniecības sietu, solot drīz sākt ēku atjaunošanu, tās noraksta ārzemēs dzīvojošiem un Latvijā nepazīstamiem īpašniekiem vai mēģina pamestos namus steigā pārdot.

Rīgas graustu problēma aktualizējusies ikreiz, kad kāds no avārijas stāvoklī esošajiem namiem iebrucis. Tomēr izmaiņas ir lēnas - Vecrīgā esošais Peitavas ielas nams, kas daļēji iebruka 2012. gadā, joprojām stāv kā stāvējis. Grausts Dzirnavu ielā, kur, iebrūkot grīdai, pirms 17 gadiem bojā gāja kāds vīrietis, vēl aizvien ir neapsaimniekots. Daudziem Rīgas centra graustiem iebrukuši jumti un starpstāvu segumi, radot pamatotas šaubas ne tikai par pamestajā ēkā iemaldījušos cilvēku, bet arī nejaušu garāmgājēju un kaimiņu drošību. Vairākus šādus namus - tostarp Čaka ielā 127 - īpašnieki šogad demontējuši, citus pašvaldība nolēmusi nojaukt pati, izdevumus vēlāk mēģinot piedzīt no ēku īpašumiem. Tiesa gan, nojaukšana līdz šim nav skārusi vērtīgākos graustus ar ietekmīgākajiem īpašniekiem.

Ievērojama daļa no īpašumiem, ko Rīgas dome atzinusi par graustiem vai vidi degradējošiem objektiem pieder valsts iestādēm vai uzņēmumiem. Tomēr vairums ir privātas, turklāt visai turīgās rokās.

Jaunā vecpilsēta - Bukingolts, Martinsons, 'Parex' un Kravalis


Foto: DELFI

Ap 1999. gadu uzņēmējs Sols Bukingolts paziņoja par plāniem investēt līdz pat 80 miljoniem ASV dolāru nolaistas Vecrīgas teritorijas atjaunošanā. Viņa vadītais uzņēmums "InvestaSource" iegādājās vairākus īpašumus, vienā no tiem - Mārstaļu ielā 17 (1999. gadā no Rīgas domes nopirkts par 168 000 latiem) - tika nojaukta kādreizējā pirts "Varavīksne", tomēr nevienā citā no īpašumiem šajā laikā nav mainījies nekas, ja neskaita 2012. notikušu daļēju ēkas Peitavas ielā 9/11 iebrukšanu. "Jaunās vecpilsētas" projektā tika paredzēts attīstīt arī teritoriju Kalēju ielā 63 un Peitavas ielā 7.

2012. gada rudenī viens no šiem namiem daļēji sagruva un Rīgas domes vadība paziņoja, ka tas nekavējoties tikšot demontēts. Pēc trīs gadiem šajā teritorijā teju nekas nav mainījies.

Peitavas ielas 9/11 nams 2012. gadā:

Peitavas ielas grausti 2015. gada oktobrī:

Visbēdīgākajā paskatā esošo vēsturisko namu Peitavas ielā 7 "InvestaSource" no valsts par 69 000 latu iegādājās 2001. gadā, liecina zemesgrāmatas dati. Tolaik uzņēmums piederēja ASV reģistrētam uzņēmumam "Intersource International" un Norvēģijas "AS Investa", kas tolaik presē tikuši saistīti ar Bukingoltu. 2002. gadā par vienīgo šīs kompānijas īpašnieku kļuva lielveikalu attīstītājs "Linstow International", bet 2007. gadā - "Skonto būves" saimnieks Guntis Rāvis, liecina informācija "Lursoft" datu bāzē. Laikā, kad firma nonāca Rāvja rokās, tās īpašumā vairs nebija Vecrīgas graustu un tās vārds bija mainīts uz "Dzirnavu 37".

Savukārt Peitavas ielas un citi par "Jauno vecpilsētu" nosauktā projekta grausti nonāca "Citra" īpašumā - šī kompānija tobrīd piederēja "Parex bankas" padomes loceklim Jurim Vanagam, Ivaram Lišmanim un ASV reģistrētai kompānijai. Vēlāk 50% "Citras" nonāca pašlaik nodokļu krāpšanā aizdomās turētā un ES naudas izkrāpšanas mēģinājumā notiesātā uzņēmēja Māra Martinsona kompāniju "Moduls-Rīga" un "Modulex-Invest" īpašumā.

Tiesa arī šajā laikā nekas nemainījās un 2012. gada oktobrī Peitavas ielas 7 namu par 63 000 latu nopirka Jānim Vēverim piederoša firma "Z Parcel", bet šī gada februārī - par 70 550 eiro būvuzņēmēja Jura Kravaļa dzīvesbiedrei Tatjanai Kravalei pastarpināti piederoša kompānija "Riga State". Šī gada augustā par teju tādu pašu summu īpašumu nopircis Juris Jaunzems, ko tikai mēnesi vēlāk spējis pārdot par 100 000 eiro dārgāk jaundibinātam uzņēmumam "Peitavas 7", kas pieder Beļģijas pilsonim Karimam Basilam.

Arī ēkas Kalēju ielā 63 liktenis bijis līdzīgs, tomēr tā pašlaik pastarpināti pieder kompānijai "Lariva", kura līdz šī gada sākumam piederēja jau minētajam kādreizējam "Parex bankas" padomes loceklim Jurim Vanagam, bet tagad firmas vienīgā īpašniece ir Evija Kamša, kas savulaik bijusi "Parex bankas" juriste.

Grausts Kalēju ielā 63:

Kungu iela nesagaida 'Marriott'

Foto: DELFI

Bijusī pasta ēka Kungu ielā 33 pašlaik ir avārijas stāvoklī, par ko garāmgājējus brīdina izkārtnes. Plašā teritorija jau ilgstoši darījusi bažīgus speciālistus, kas presē atzinuši, ka būves grimstošie pamati liek tai gluži vienkārši "sadalīties".

Arī šī nama stāstā figurē "Jaunās vecpilsētas" attīstītāji. Tomēr šajā teritorijā viņi bija iecerējuši celt "Marriott" viesnīcu.

2000. gadā teritoriju no "Valsts nekustamā īpašuma aģentūras" par 185 000 latiem iegādājās uzņēmums "Kunguavots". Tobrīd 99% kompānijas daļu pieder "InvestaSource", bet 1% - ASV pilsonim Robertam Eldonam Rosam, bet uzņēmuma vadītājs ir Sols Bukingolts. Turpmākajos gados par "Kunguavota" īpašniekiem dažādos periodos kļūst jau minētā "Citra", Juris Vanags, Ivars Lišmans, Voldemārs Spūžs "Moduls-Rīga", bet kopš 2006. gada tā pilnībā pieder "SEF Riga", kas vēlāk pārsaukta par "Riga Kungu". Tās īpašniece savukārt līdz 2010. gadam bija Norvēģijā reģistrēta kompānija "SEF Riga Invest", bet kopš 2010. gada - šajā pašā valstī reģistrētā "Riga Kungu AS".

2014. gadā "Kunguavots" īpašumu par 2,2 miljoniem eiro pārdeva "DNB bankas" meitasuzņēmumam "Salvus 3".

Dzirnavu 11 - Lembergs un 'Krājbanka'


Foto: DELFI

Ēku Dzirnavu ielā 11 par 465 000 latu 2005. gadā no Rīgas domes iegādājās Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenei caur "LSF Holdingu" piederošais SIA "Nekustamo īpašumu projektu attīstības centrs". Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem drīz pēc īpašuma iegādes tas par 1,1 miljonu latu tika apķīlāts "Latvijas krājbankā". 2008. gadā "Nekustamo īpašumu projektu attīstības centram" tāpat kā citiem Lembergu īpašumiem tika noteikts arests, tomēr ar Rīgas apgabaltiesas 2011. gada decembra lēmumu īpašums nonāca bankas meitasuzņēmuma "Dzirnavu 11" īpašumā.

Jāpiebilst, ka jau 2011. gada pavasarī kā ēkas īpašnieka - "Krājbankas" - pārstāvis ar presi un pašvaldību komunicēja bankas prezidents Ivars Priedītis. Viņš solīja, ka ēka tiks rekonstruēta un 2012. gadā nodota ekspluatācijā.

Uzņēmumu "Dzirnavu 11" līdz arī nekustamo īpašumu izsolē 2013. gadā banka par 342 tūkstošiem eiro pārdeva, portālu "Delfi" informē "Latvijas krājbankas" maksātnespējas administratora "KPMG Baltics" pārstāvis Oskars Fīrmanis. Kā liecina "Lursoft" dati, pircējs bijis uzņēmums "RM Development", kura vienīgais īpašnieks ir Roberts Meiers. Tiesa gan, jau pēc dažiem mēnešiem par "Dzirnavu 11" jauno saimnieku kļuva AS "Ecopost holdings", kas tagad mainījis nosaukumu uz "Mcity holdings". Akciju sabiedrībām nav pienākuma uzrādīt savus īpašniekus, tomēr "Lursoft" dati liecina, ka uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Pēteris Antonovs, bet padomē strādā Jurijs Antonovs un Aleksandrs Bobenčuks.

'Kamielim' palīdz 'Prudentia' un Krievijas kapitāls


Foto: DELFI

Nams Vaļņu ielā 47, kur savulaik atradās kafejnīca "Pie kamieļa" pēdējās desmitgadēs ticis pamests novārtā un kļuvis par graustu. 2011. gadā izsolē ēka beidzot atrada jaunu saimnieku un pašlaik notiek tās renovācija.

No "Valsts nekustamajiem īpašumiem" par 201 400 latiem to iegādājās uzņēmums "LHI". Neilgi pēc tam īpašums ieķīlāts par 50 000 latu, slēdzot hipotēkas līgumu ar Krievijas pilsoni Alekseju Meļņikovu. Šis pats kungs no Ventspils tranzītbiznesa uzņēmēja Oļega Stepanova dzīvesbiedres Viktorijas 2010. gadā par 800 tūkstošiem latu nopirka dzīvojamo ēku Jūrmalā, Bulduru prospektā 122, savulaik vēstīja "Kas Jauns".

Savukārt "LHI" dibinātāji ir investīciju konsultanti un baņķieri no "Prudentia" - Kārlis Krastiņš (65%), Ģirts Rungainis (20%) un Juris Eizentāls (15%), tomēr nekustamā īpašuma iegādes brīdī firmas vienīgā īpašniece un valdes locekle bija Kristīne Skrebele.

Skrebele 2011. gadā noslēgusi vēl kādu darījumu: par 700 000 latu viņa iegādājās namu Riharda Vāgnera ielā 15, liecina 2012. gadā publicētais Lato Lapsas apkopojums par iepriekšējā gada lielākajiem darījumiem. Pret šo ēku gan liktenis bijis saudzīgāks un par graustu to nosaukt nekādi nevar.

'Slavenākais grausts' - īpašnieks Igaunijā un gāzes biznesā


Foto: LETA

Piecstāvu dzīvojamā ēka Marijas ielā 6 ir celta 1904. gadā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta. Ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Savulaik portālam "Delfi" Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris namu raksturoja kā "hrestomātisku pamestības un grausta simbolu".

Īpašums vienādās daļās pieder Igaunijas pilsonim Tomasam Tolam un "Ģertrūdes biznesa centram". Iepriekš Asaris skaidroja, ka ar Tolu nevienai no uzraugošajām institūcijām neizdodas sazināties.

Savukārt "Ģertrūdes biznesa centrs" 50% nama iegādājies 2013. gadā. Šis uzņēmums pilnībā pieder Jurijam Gorbovam, kurš ir "Latvijas propāna gāzes" līdzīpašnieks. Iepriekš viņš minēts arī kā "Skonto grupas" nekustamo īpašumu līdzīpašnieks

Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, 2008. gadā dome pieņēma lēmumu par šī grausta piespiedu sakārtošanu, uzdodot veikt konservācijas darbus. 2009. gadā grausta īpašnieki ar pilnvaroto personu starpniecību apliecinājuši, ka ir gatavi sākt grausta sakārtošanu, apmaksājot visus remontdarbus no saviem līdzekļiem. 2009. gada vasarā objektam tika veikti jumta un tornīša konservācijas darbi un uzklāts dekoratīvais pārsegs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!