Latvijas zivrūpniekiem cerēt uz Eiropas Savienības (ES) atbalstu šobrīd būtu veltīgi, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Iveta Grigule (ZZS).
Deputāte norādīja, ka piena nozarei tika sniegts atbalsts, jo to stingri pieprasīja visas Baltijas valstis, kā arī Somija. "Viena pati Latvija nepanāks finansiālu palīdzību no ES, lai atbalstītu zivju pārstrādātājus," norādīja Grigule.
Pēc politiķes vārdiem, valsts amatpersonas skaidri zināja, ka "sankciju karš" motivēs visas iesaistītās puses eskalēt situāciju - "rādīt muskuļus, kurš stiprāks, kurš ne, piemērot arvien jaunas un jaunas sankcijas". "Vienmēr šādās situācijās visievainojamākās ir mazas un nestabilas ekonomikas, mazas valstis. Tāpēc politiķu nereti bezjēdzīgā klaigāšana, demonstratīva nakšņošana lidostās, nodara vairāk slikta nekā laba. Īpaši valsts ekonomikai un uzņēmējiem," pārmetumus kolēģes Sandras Kalnietes (V) virzienā raidīja Grigule.
Runājot par jaunu tirgu rašanas iespējām, deputāte skaidroja, ka tas prasa resursus un laiku, kura Latvijas uzņēmējiem nav. "Tas, ka mūs kāds gaida Eiropā, Amerikā vai Kanādā, ir sapnis vasaras naktī. Ir pēdējais laiks pamosties un sākt rīkoties," aicināja deputāte, "ja ir kāda iespēja, tā valdībai kopā ar uzņēmējiem ir jāmeklē uz austrumiem no Latvijas robežas. Tur, kur Latvijas vārds nav tukša skaņa, tur, kur mūsu produkciju pazīst."
Kā ziņots, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 4.jūnijā saņēma "Roseļhoznadzor" oficiālu paziņojumu par to, ka ir spēkā aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai dots laiks divi mēneši, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lems par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes. PVD sola, ka Latvija jau piecu nedēļu laikā iesniegs savu pozīciju Krievijai.
Saskaņā ar "Roseļhoznadzor" ziņojumu zivju produkcijas aizliegums attiecas uz visiem 39 uzņēmumiem, kā arī četriem kuģiem, kuriem bija eksporta licence uz Krieviju. No šiem uzņēmumiem tikai seši ir zvejniekiem piederoši un specializējas atdzesētu un saldētu zivju sagatavošanā.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā gadā Latvija eksportēja sagatavotu un konservētu zivju produkciju par kopumā 82,7 miljoniem eiro, kur lielākā eksporta partnere bija Krievija ar 32,1% no kopējā eksporta apjoma. Visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes - par 46,6 miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 51,9%.
Savukārt šogad eksports uz Krieviju samazinājies līdz 18,6% no kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma, brētliņas un šprotes eksportētas par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 37,2%.
Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica ES pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.
Nākamajā valdības sēdē 16.jūnijā tiks skatīts Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums par potenciālo atbalstu zivsaimniecības nozarei saistībā ar gaidāmajiem zaudējumiem Krievijas noteiktā embargo dēļ. Ziņojumā finansiāls atbalsts nav plānots, bet tiks pagarināti termiņi iepriekšējā ES zivsaimniecības fonda sāktajiem projektiem, kuri vēl tiek īstenoti, kā arī tiks lemts par nodokļu brīvdienām.
