Bankrotējušās "Latvijas Krājbankas" un Lietuvas bankas "Snoras" bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs varētu vērsties tiesā arī pret Latvijas valsti, portālam "Delfi" pauž pazīstamā krievu juriste, Mihaila Hodorkovska aizstāvju grupas locekle Jeļena Lukjanova.
Antonovs jau iesniedzis prasību Maskavas arbitrāžas tiesā pret Lietuvu, cenšoties panākt viņam it kā nodarītā kaitējuma mantai un reputācijai kompensāciju 40 miljardu rubļu (555 miljonu eiro) apmērā. Jau iepriekš to, ka iespējama arī prasība pret Latviju, pieļāvis Antonova advokāts Sergejs Mirzojevs.
Lukjanova iepazinusies ar Antonova prasību pret Lietuvu, tomēr atzīst, ka pagaidām viņas viedoklis ir visai virspusējs. Detalizētai analīzei esot nepieciešama rūpīga lietas materiālu izmeklēšana, tomēr, tā kā viņa nepārstāv nevienu no lietā iesaistītajām pusēm, tad šāda iedziļināšanās nav iespējama.
Konstitucionālo tiesību profesori Antonova prasība interesē kā jauna Krievijas likuma piemērošanas precedents. Jaunais likums stājās spēkā šā gada 1. janvārī un Lukjanovas ieskatā ir ļoti iespējams, ka tas radīts īpaši "Antonovam un tādiem kā viņš, kuri nevar vērsties [tiesā] nevienā jurisdikcijā, izņemot Krieviju".
Viņa atgādina, ka Eiropas Savienībā pret uzņēmēju sākts kriminālprocess un viņš "vairs nekur nevar rādīties". Lukjanovu uztrauc šāda juridiska precedenta radīšana, jo no tā var ciest Lietuva un Latvija.
Prasība izskatās skaista un draudīga, tomēr uzreiz rada augsni jautājumiem, atzīst Lukjanova. "Piemēram, kas tas par īpašumu, attiecībā uz kuru ar tiesas lēmumu piemērots nodrošinājuma līdzeklis? Kā tas attiecas uz "Likumu par ārvalstu īpašumu imunitāti Krievijā"? Vai tiešām šī prasība var tikt iesniegta, atsaucoties uz jauno likumu? Kāds ar to visu ir sakars kompānijai "Duke Investment"?"
Tāpat neesot skaidrs, kā tikusi aprēķināta prasības summa un it kā nodarītie zaudējumi. Saskaņā ar summām, kas minētas presē, Antonova zaudējumiem būtu jābūt novērtētiem zemāk. Turklāt zaudējumu aprēķinu veido divas daļas - mantai un uzņēmēja Antonova reputācijai nodarītais kaitējums, kas savukārt aprēķināts, pielietojot "lietišķās reputācijas koeficientu". Juriste teic, ka jānoskaidro, kas veicis šo zaudējumu aprēķinu un vai sākotnējie parametri ir pareizi.
Lukjanova uzsver, ka Antonova prasībai nav precedenta, jo likums ir pilnīgi jauns. "Mana pieredze liecina, ka Krievijas tiesām nepatīk iejaukties starptautiskajās lietās. Jebkura procedūra ar ārvalstu kompānijām, nemaz nerunājot par ārzemju valdībām, ir ilgstoša un sarežģīta. Tādēļ ir interesanti, kā virzīsies šī lieta. Tāpat ir jautājums - pat ja galu galā lieta tiks lemta par labu Antonovam, nav skaidrs, kāds būs mehānisms tā atzīšanai Lietuvā. Kā tas tiks īstenots praksē, no likuma teksta nav skaidrs.
Antonova rīcību viņa vērtē kā pozicionēšanos ar mērķi sākt sarunas ar valsti, kas pieņēmusi stingrus mērus pret bijušo investoru vai arī reālu īpašumtiesību aizstāvēšanu, izmantojot jaunus juridiskus instrumentus.
Lukjanova nevēlas prognozēt tiesas iznākumu, tomēr pieņem, ka agrāk vai vēlāk ar līdzīgu prasību Antonovs vērsīsies arī pret Latviju. "Viennozīmīgi Latvijai ir vērts pievērst uzmanību šim precedenta procesam."
Lai gan Antonovs apgalvo, ka šajā jautājumā neesot politikas, bet gan tikai "uzņēmēja strīds ar valdību, kas negodprātīgi izmantojusi varu, lai pārņemtu svešu īpašumu", Lukjanova pieļauj, ka lietā jaušams politisks konteksts.
Lietuvas bankā "Snoras" 2011. gadā tika konstatēts teju 300 miljonu eiro iztrūkums. Valsts nolēma banku nacionalizēt, bet pēc tam tā tika atzīta par maksātnespējīgu. Tiesa uzskata, ka Antonovs kopā ar bankas līdzīpašnieku Raimondu Baranausku no bankas pretlikumīgi pārskaitījuši 500 miljonus eiro.
Drīz pēc "Snoras" problēmu sākuma līdzīgs liktenis piemeklēja arī tās Latvijas meitasuzņēmumu "Latvijas Krājbanku".
2015.gadā Lielbritānijas tiesa nolēma izdot abus uzņēmējus Lietuvai. Lai no tā izvairītos, viņi pameta Londonu un pārcēlās uz dzīvi Maskavā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
