Finanšu ministrija (FM) plāno paaugstināt līgumcenas slieksni, no kuram jāpiemēro Publisko iepirkumu likuma prasības, liecina Valsts sekretāru sanāksmei pieteiktais likumprojekts.
Pašlaik pakalpojumiem un piegādēm Publisko iepirkumu likums ir jāpiemēro, ja summa pārsniedz 4000 eiro, bet būvdarbiem - 10 tūkstošus eiro. Piedāvātās izmaiņas paredz, ka pakalpojumiem un piegādēm zemākais slieksnis turpmāk varētu būt 10 tūkstoši eiro, bet būvdarbiem - 20 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam Igaunijā šie sliekšņi ir attiecīgi 10 tūkstoši eiro un 30 tūkstoši eiro, bet Lietuvā - 58 tūkstoši eiro un 145 tūkstoši eiro.
Tāpat kā līdz šim jaunajā likumā ir paredzēta atvieglota kārtība iepirkumiem līdz 42 tūkstošiem eiro piegādēm un pakalpojumiem un līdz 170 tūkstošiem eiro būvdarbiem.
Atbilstoši Eiropas direktīvas prasībām arī mainīsies kārtība, kādā jānosaka konkursa uzvarētājs. Proti, pasūtītājiem primāri būs jāpiešķir iepirkuma līguma slēgšanas tiesības saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru nosaka, ņemot vērā cenu vai izmaksas un kvalitātes kritērijus.
Līdz šim tika izvēlēts piedāvājums, kuram ir zemākā cena.
Pēc FM skaidrotā, tagad zemākās cenas kritērijs būs piemērojams tikai publiska piegādes līguma gadījumā, ja citi faktori (piemēram, apkalpošana, ekspluatācijas izmaksas, garantijas nosacījumi, piegādes veids utt.) nav būtiski piegādes izvēlē. "Līdz ar to faktiski zemākās cenas kritēriju vajadzētu piemērot tikai vienkāršotu preču iepirkumiem," teikts dokumentos.
Likumprojekts arī paredz ieviest vairākas jaunas iepirkuma procedūras, piemēram, konkursa procedūru ar sarunām - tajā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus pasūtītājs uzaicina. Šādu procedūru plānots piemērot tad, kad nav iespējams iegūt pasūtītāja vajadzībām atbilstošu piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, ļaujot pretendentiem sarunu laikā uzlabot piedāvājumu atbilstoši pasūtītāja vajadzībām.
No iepirkuma uzņēmumu varēs izslēgt, ja tas vai tā valdes vai padomes loceklis būs saistīts ar noziedzīgiem nodarījumiem - prettiesiska labuma pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu, tirgošanos ar ietekmi, kā arī cilvēku tirdzniecību.
Saistībā ar pretendentu nodokļu nomaksu tiks noteikts, ka pasūtītājs neizskata pretendenta piedāvājumu un nepiešķir līguma slēgšanas tiesības, ja tiek konstatēts, ka piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā (ja nolemts slēgt līgumu - šā lēmuma pieņemšanas dienā) ir nodokļu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 eiro.
"Šāda kārtība ir labvēlīgāka par esošo, kur nodokļu nomaksas pārbaudes diena ir iepirkuma izsludināšanas vai lēmuma par iepirkuma procedūras uzsākšanu diena - praksē ir konstatētas problēmas ar to, ka piegādātājs ir samaksājis nodokļus, bet joprojām tiek uzrādīts, ka tam ir nodokļu parāds. Līdz ar to pretendents zinās nodokļu pārbaudes dienu un varēs laikus pārliecināties, ka tā maksājums ir pieņemts un nodokļu parāda nav," skaidro FM.
Publisko iepirkumu likuma projekts pieteikts Valsts sekretāru sanāksmei ceturtdien.
Eiropas Padomes pieņemtās direktīvas, kas paredzētas, lai panāktu līdzsvarotāku politiku, vienkāršotu procedūras, kā arī nodrošinātu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vieglāku piekļuvi iepirkumiem u.c., stājās spēkā 2014. gada aprīlī. Eiropas Savienības dalībvalstīm tās jāievieš līdz 2016. gada aprīlim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
