Pašlaik dzīļu izpēte atduras pret zemes īpašuma tiesībām, jo pēc Latvijas likumiem zemes īpašniekam pieder ne tikai zemes virskārta, bet arī viss, kas ir zem tās līdz pat zemes asij.
Tāpēc divi no iesniegtās koncepcijas četriem variantiem paredz, ka īpaši vērtīgi izrakteņi ar lielu tautsaimniecisku nozīmi, tāpat dzīles, turpmāk piederētu valstij. Zemes īpašniekiem paliktu tikai zemes virskārta un mazāk vērtīgās iegulas, piemēram, smilts, māls un citas.
Laikraksts atgādina, ka pirmais par izrakteņiem mūsu zemē ierunājās bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš – pēc brauciena uz Kanādu un tikšanās ar ģeoloģijas uzņēmuma "Ginguro Exploration" pārstāvjiem, arī ar šī uzņēmuma viceprezidentu, mūsu tautieti Andreju Biti. Pētot agrāk Latvijā īstenotajos dziļurbumos iegūto iežu paraugus, kanādieši domā, ka Latvijas zemes dzīlēs tās varētu būt atrodamas.
VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola laikrakstam atklāj, ka Kanādas uzņēmuma "Ginguro Exploration Inc" pārstāvji jau vairākkārt apmeklējuši Latviju, lai ministrijā iztaujātu par tiesisko regulējumu zemes dzīļu izpētē un izmantošanā. Ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru kanādieši jau noslēguši vienošanos par ģeoloģiskās informācijas izmantošanu.
Savukārt Bite atzīst, ka Latvijas amatpersonas izrāda interesi par dzīļu izpētes piedāvājumu, un pašlaik domā par tiesisko regulējumu šim pasākumam.
Patlaban bez īpašnieka atļaujas viņa zemē nevienam nav tiesību neko ne pētīt, ne rakt, ne iegūt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
