Šā gada janvārī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas reģionā kritusi pat par 20,6%, salīdzinot ar 2014.gada 12 mēnešu vidējo cenu, informē Igaunijas elektroenerģijas ražotāja "Eesti Energia" meitasuzņēmumā Latvijā SIA "Enefit".
Kopumā mājsaimniecību vidējā svērtā elektroenerģijas cena "Nord Pool Spot" biržas Latvijas reģionā janvārī tipveida patēriņa grafikam samazinājās līdz 4,1 centam par kilovatstundu (kWh), kas ir pat zem darbību izbeigušajā "Pamata tarifā" iekļautās elektroenerģijas vērtības. 4,1 cents par kWh ir tīrās izmaksas elektroenerģijas iegādei biržā, precīza cena ir atkarīga no noslēgtā līguma ar tirgotāju.
"Enefit" eksperti norāda, ka tirgus svārstību pozitīvo ietekmi var novērtēt vienīgi tie, kuri bija aktīvāki un izdarīja drosmīgāko izvēli, iegādājoties elektrību par biržas cenām. Pašlaik pieejamie tirgus dati gan liecina, ka tādas janvārī bija vien aptuveni 7000 jeb 0,8% no visām Latvijas mājsaimniecībām. Bet vienlaikus šajā produktu segmentā slēpjas vislielākais izaugsmes potenciāls un iespējas ievērojami paaugstināt tirgus kopējo aktivitāti.
Igaunijā tirgus atvēršanas pirmajā posmā patērētāju aktivitāte, mainot tirgotāju, bija aptuveni desmitkārt augstāka nekā Latvijā. Arī ziemeļu kaimiņos elektroenerģijas iegādes līgumi ar biržai piesaistītu cenu bija mazāk populāri par fiksētas cenas produktiem - tos izvēlējās 15% patērētāju. Savukārt tagad, divus gadus pēc tirgus atvēršanas, šādi sev elektroenerģiju iepērk jau vairāk nekā 30% Igaunijas mājsaimniecību.
"Šī tendence skaidrojama ar to, ka biržai piesaistītas elektroenerģijas cenas ir lielākais jaunievedums lietotājiem un sākotnēji tos atbaida. Savukārt, laikam ejot, lietotāji apzinās un pierod, ka šis produkts vistiešāk ļauj sajust visus tirgus satricinājumus - gan cenas kritumus, gan kāpumus," atzina "Enefit" eksperti.
Pie pašreizējās Latvijas mājsaimniecību pasivitātes, kad savu ierasto elektroenerģijas iegādes veidu vai tirgotāju mainījuši vien 1,2% patērētāju, ir acīmredzams, ka tirgus aktivizēšanas brīdis nav sniedzis nepieciešamo "grūdienu", un tirgus situācija nav būtiski mainījusies. Tas rada risku, ka šāda pasivitāte var samazināt tirgotāju interesi un bremzēt kopējo tirgus izaugsmi.
Pašlaik lielākā cerība piedzīvot lūzuma punktu, kas padarītu Latvijas tirgu par aktīvas konkurences vidi, ir sagaidīt nākamo tirgus satricinājumu - cenu kritumu Latvijas biržas reģionā, kas sakritīs ar brīdi, kad mājsaimniecības jau labāk būs apguvušas elektroenerģijas iegādes risinājumus. Potenciāli patērētājiem aktīvāk jāsāk mainīt tirgotāji un to piedāvātie produkti, reaģējot uz cenu prognozēm vai svārstībām. Tā rezultātā vismaz biržas cenām piesaistīto līgumu skaits šogad Latvijā varētu augt vairākkārt.
"Enefit" sagaida, ka tas notiks gada otrajā pusē, kad jaunie elektroenerģijas pārvades starpsavienojumi varētu radīt strauju un paliekošu cenu kritumu Baltijas tirgū. Līdz ar to arī tirgotājiem parādīsies iespējas piedāvāt pievilcīgus līguma nosacījumus tiem patērētājiem, kuri nav saistīti ar vairāku gadu līgumiem ar līgumlaušanas maksu. Lai arī cik sāpīgi tas nebūtu tiem, kuri noslēguši divu gadu līgumus, šīs izmaiņas varētu beidzot sapurināt tirgu un likt patērētājiem saprast, ka spēles noteikumi mainās un nepieciešams aktīvāk izvērtēt vēl vienu ikmēneša izdevumu pozīciju.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā pieauga līdz 41,1 eiro par megavatstundu (MWh), kas bija par 6% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, liecina AS "Latvenergo" apkopotā informācija par elektroenerģijas tirgus cenām "Nord Pool Spot" biržā šā gada septītajā nedēļā.
Latvijā un Lietuvā cenas pagājušajā nedēļā svārstījās no 25,25 līdz 63,54 eiro par MWh, taču stabilizēt elektroenerģijas cenu līmeni reģionā palīdzēja efektīva Rīgas termoelektrostaciju darbība šajā periodā. Cenu palielināšanos veicināja par 9% mazāka elektroenerģijas importam pieejamā pārvades jauda no Igaunijas, kā arī par 9% mazāka Latvijas un Lietuvas kopējā elektroenerģijas izstrāde, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.
Savukārt Igaunijā pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas tirgus cena biržā palielinājās līdz 35,68 eiro par MWh, kas ir par 3% augstāk nekā nedēļu iepriekš. Igaunijā cenas pagājušajā nedēļā svārstījās no 25,19 līdz 63,54 eiro par MWh.
