Bagātīgi ilustrētajā četru lappušu garajā rakstā japāņu žurnāliste Koko Šinoda (Shinoda) prestižajā izdevumā "Leisure Industry" uzsver, ka mūsu tauta kopusi savu identitāti kopš seniem laikiem. Pateicoties dziedāšanas un dejošanas priekam, kā arī kultūrai kopumā, savu identitāti latvieši saglabājuši arī līdz mūsdienām, uzskata Šinoda.
Koko Šinoda apmeklēja Latviju oktobrī, būdama viena no Japānas mediju pārstāvjiem, kuru vizīti organizēja Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) sadarbībā ar reģionālajām tūrisma asociācijām.
Biezais, glancētais mēneša žurnāls "Leisure Industry", kurā Koko Šinoda publicējusi Latvijai veltīto rakstu, iznāk jau 40 gadu un ir paredzēts biznesa auditorijai (business to business). Žurnāla tirāža ir 30 tūkstoši eksemplāru, un viens tā eksemplārs maksā 45 eiro, kas arī Japānā ir augsta cena. Turklāt tas ir vienīgais atpūtas (tūrisma) izdevums, kuru savā krātuvē glabā Japānas nacionālā bibliotēka.
Rakstā sniegts ieskats Latvijas pagātnē, izceļot vairākus nesenās vēstures faktus. Tādus kā, piemēram, Baltijas ceļu, kurā vienojušies divi miljoni cilvēku trijās valstīs, Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Aplūkotas arī mūsu tautsaimniecības galvenās nozares un izdarīts secinājums, ka mūsu valsts sekmīgi pārvarējusi neseno dziļo ekonomisko krīzi.
Visplašākā raksta daļa veltīta Latvijai kā pievilcīgam tūrisma galamērķim. Koko Šinoda uzsver, ka mēs joprojām godājam pagātnes kultūras mantojumu, amatniecības prasmes un senču tradīcijas to dažādajās izpausmēs. Izteikti komplimenti Rīgai, kur pavisam netālu no viduslaiku apbūves slienas staļinisma laikmetā celtā Zinātņu akadēmijas ēka, pilsētas centrs slīgst zaļumos, acis priecē jūgendstila ēkas un plaši pieejams ir bezvadu internets.
Uzturēdamās Latvijā, japāņu žurnāliste īpaši interesējās par arhitektūru, tostarp par 18. un 19. gadsimtā celtajām koka ēkām, kas pie mums ir saglabājušās. Rakstā autore pauž apbrīnu, ka esam tās nosargājuši un turpinām sargāt.
Skatoties uz Latviju no potenciālu ceļotāju viedokļa, pieminēta ne tikai mūsu skaistā balto smilšu pludmale un citas dabas vērtības, bet it īpaši – Latvijas iepazīšanās braucienā sastaptie cilvēki, kas ir izcili meistari dažādās jomās. Publikācijā atspoguļota ciemošanās, piemēram, dzintara apstrādes darbnīcā, pie rokdarbniecēm un grozu pinējiem, kā arī tikšanās ar Suitu sievām, kas radījušas spilgtu emocionālu iespaidu ar savu krāsainību un vitalitāti.
Koko Šinoda, uzturoties vizītē Latvijā un apmeklējot mūsu Gaismas pili, kaut gan uzdeva pragmatiskus jautājumus, piemēram, vai tik augstas nama ekspluatācijas izmaksas mēs varam atļauties, par redzēto mūsu jaunceltnē bija pozitīvi pārsteigta, stasta TAVA pārstāve Inta Briede. Rakstā atzīta ēkas arhitektoniskā kvalitāte un fakts, ka jaunā nacionālā bibliotēka nav tikai grāmatu krātuve un lasītava, bet kļuvusi par kultūras centru.
TAVA tūrisma tirgus speciāliste Inguna Žīgure uzsver: "Darbs ar japāņu žurnālistiem ir ne tikai ļoti patīkams, bet aizvien arī auglīgs. Pieminēsim kaut vai tikai šajā gadā izdotās trīs grāmatas par mūsu daiļamatniecības tradīcijām, kas varētu saistīt daudzus japāņus. Esmu pārliecināta, ka žurnālistu vizītes ir pareizs veids, kā strādāt ar šo tālo tirgu, kurš pagaidām tiek uzskatīts vien par perspektīvu. Proti, tādu, no kura atdeve varētu būt gaidāma tikai nākotnē."
Pēdējos gados japāņu žurnālistu vizītes kļuvušas regulāras.
Šoruden Latvijā strādāja arī Japānas televīzijas "TV Tokyo" radošā komanda, kuru informatīvi atbalstīja TAVA un LR Ārlietu ministrija. Par Latviju tapušais raidījums ir gandrīz stundu garš, un, pat nezinot japāņu valodu, atsūtītais raidījuma ieraksts apliecina, ka tas ir sirsnīgs, mums ļoti labvēlīgs, dziļš, gudrs un, būdams izteiksmes līdzekļu izmantojumā mūsdienīgs, nav lēts un "dzeltens".
Statistika liecina, ka šā gada deviņos mēnešos viesnīcās un citās tūrisma mītnēs nakšņojušo Japānas tūristu skaits piedzīvojis krasu pieaugumu, t. i., par 62 % un bija vairāk par 12 tūkstošiem. Nakšņojumu skaits palielinājās par 52% un bija gandrīz 20 tūkstoši nakšu.
Japānā dzīvo 127,3 miljoni iedzīvotāju, 2012. gadā ārvalstu ceļojumos devās 18,5 miljoni cilvēku. Viena trešdaļa devās uz kaimiņvalstīm, bet viena trešdaļa tālo ceļojumu bija uz Eiropu, kas japāņu tūristiem ir viens no dārgākajiem galamērķiem. Izdevumu ziņā 2012. gadā japāņu tūristi bija devītie lielākie tērētāji pasaulē, bet 2013. gadā dažādu faktoru ietekmē (arī jenas vājuma dēļ) – ieņēma 12. vietu.
Eiropas Ceļojumu komisijas pētījums par Japānas tūrismu rāda, ka šajā valstī joprojām liela loma tūrisma galamērķu popularizēšanā ir masu medijiem. Kaut gan interneta izdevumus lieto ļoti plaši (80 %), tomēr arī drukātie mediji joprojām tiek izmantoti, lai izdarītu izvēli, uz kurieni ceļot. Piemēram, ceļojumu izvēlē tūrisma ceļvežus izmanto vairāk nekā 50 %, bet draugu un radu ieteikumus, kas daudzās valstīs ir itin nozīmīgi, uzklausa tikai 11 %. Apmēram 80 % japāņu tūristu garajos ceļojumos dodas grupās, pērkot tūrisma aģentūru pakalpojumus.
Japāna saskaņā ar Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju laikposmam no 2010. – 2015. gadam atzīta par perspektīvu tirgu, t. i., tādu, kas nākotnē varētu kļūt arvien nozīmīgāks, bet šobrīd tajā tiek veiktas tikai selektīvas mārketinga aktivitātes sadarbībā ar abām pārējām Baltijas valstīm.
